Dzirkstele.lv
Eiropas Parlamenta 2022.gada rudens “Eirobarometra” aptauja, kas veikta no 12. oktobra līdz 7. novembrim visās 27 ES dalībvalstīs un ko veica sociālo pētījumu uzņēmums “Kantar”, liecina, ka 93 % eiropiešu visvairāk satrauc dzīves dārdzība. Arī 92 % Latvijas iedzīvotāju uztrauc dzīves dārdzības pieaugums.
Aptauja tika veikta klātienē, Čehijā un Dānijā papildus izmantojot videointervijas. Kopumā tika veiktaa 26 431 intervija (Latvijā – 1031 tiešā intervija). ES rezultāti svērti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu katrā valstī.
Tajā pašā laikā atbalsts ES ir nemainīgi augsts, un iedzīvotāji sagaida, ka ES turpinās mazināt krīžu ietekmi.
Visās ES dalībvalstīs vairāk nekā septiņi no desmit respondentiem ir noraizējušies par dzīves dārdzības pieaugumu, un visaugstākie rezultāti ir Grieķijā (100 %), Kiprā (99 %), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 98 %). Cenu kāpumu – tostarp enerģijas un pārtikas – izjūt iedzīvotāji neatkarīgi no dzimuma vai vecuma, kā arī visās izglītības un sociāli profesionālajās grupās.
Otra biežāk nosauktā problēma ar 82 % ir nabadzības un sociālās atstumtības draudi, bet tai seko klimata pārmaiņas un Ukrainas kara izplatīšanās uz citām valstīm (abām 81 %).
Latvijā aptaujātos cilvēkus visvairāk satrauc dzīves dārdzības pieaugums (92 %), Ukrainas kara izplatīšanās uz citām valstīm (83 %) un kodolnegadījuma risks (78 %).
Iedzīvotāji sagaida, ka ES turpinās strādāt pie risinājumiem, lai mazinātu secīgo krīžu savstarpēji pastiprinošās sekas. Augstais atbalsts ES ir balstīts uz iepriekšējo gadu pieredzi, kad ES apliecināja ievērojamu spēju apvienoties un efektīvi risināt problēmas. Pagaidām iedzīvotājus neapmierina ne valstu, ne ES līmenī veiktie pasākumi. Tikai trešdaļa eiropiešu pauž apmierinātību ar pasākumiem, ko veikušas valstu valdības vai ES, lai risinātu dzīves dārdzības pieauguma problēmu. Latvijā 22 % aptaujāto ir apmierināti ar valdības īstenotajiem pasākumiem, bet 24 % – ar ES paveikto.
Aptauja arī liecina, ka cilvēki savos maciņos aizvien vairāk jūt daudzšķautņainās krīzes sekas. Gandrīz puse ES iedzīvotāju (46 %) apgalvo, ka viņu dzīves līmenis jau ir samazinājies sakarā ar Covid-19 pandēmijas sekām, Krievijas karu pret Ukrainu un iztikas izmaksu krīzi. Vēl 39 % aptaujāto norāda, ka viņu dzīves līmenis vēl nav samazinājies, bet sagaida, ka tas notiks nākamajā gadā. Tādējādi 2023. gada prognozes ir diezgan drūmas.
Vēl viens zīmīgs rādītājs, kas liecina par pieaugošām ekonomiskām grūtībām, ir to iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuriem “vairumā gadījumu” vai “dažkārt” ir grūtības apmaksāt rēķinus – kopš 2021. gada rudens šis rādītājs palielinājies par deviņiem procentpupunktiem (no 30 % līdz 39 %).
Latvijā 38 % aptaujāto norādījuši, ka viņu dzīves līmenis ir pasliktinājies, bet vēl 40 % to sagaida nākamā gada laikā. 34 % cilvēku “vairumā gadījumu” vai “dažkārt” ar grūtībām apmaksā rēķinus (pieaugums par pieciem procentpunktiem).
“Iedzīvotāji saprotamā kārtā ir satraukti par pieaugošo dzīves dārdzību, jo arvien vairāk ģimeņu ar grūtībām tiek galā ar ikdienas maksājumiem. Tagad ir pienācis laiks, kad mums ir jāpanāk rezultāti, lai kontrolētu mūsu rēķinus, apturētu inflāciju un veicinātu mūsu ekonomikas izaugsmi. Mums ir jāaizsargā visneaizsargātākie mūsu sabiedrības locekļi,” teica EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Pēdējo gadu daudzās ģeopolitiskās krīzes joprojām rada nopietnas problēmas iedzīvotājiem un politikas veidotājiem. Ņemot vērā augsto inflāciju, iedzīvotāji vēlas, lai EP pievērstos cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (37 %). Sabiedrības veselība joprojām ir svarīga daudziem pilsoņiem (34 %), tāpat kā nepārtraukta rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām (31 %). Arī atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (31 %) ir viens no svarīgākajiem jautājumiem.
Latvijā aptaujātie cilvēki kā EP svarīgākos darbus nosauca atbalstu ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (37 %), sabiedrības veselību (36 %) un cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (35 %).
Tajā pašā laikā nesenās krīzes, jo īpaši Krievijas karš pret Ukrainu, stiprina iedzīvotāju atbalstu ES: 62 % uzskata dalību ES par “labu lietu”; tas ir viens no augstākajiem rādītājiem kopš 2007. gada (Latvijā – 65 %). Divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju (66 %, Latvijā – 69 %) uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir svarīga, un 72 % (Latvijā – 74 %) uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES. Šajā kontekstā “miers” atgriežas iedzīvotāju apziņā kā viens no ES pamatprincipiem un dibināšanas iemesliem: 36 % aptaujāto uzskata, ka ES ieguldījums miera uzturēšanā un drošības stiprināšanā ir galvenais ieguvums no dalības ES, un šis rādītājs kopš 2021. gada rudens ir pieaudzis par sešiem procentpunktiem. Turklāt eiropieši arī uzskata, ka ES veicina labāku sadarbību starp dalībvalstīm (35 %) un sekmē ekonomikas izaugsmi (30 %).
Latvijā aptaujātie kā galvenos ieguvumus no dalības ES norādījuši miera un drošības stiprināšanu (41 %), labāku sadarbību starp Latviju un citām ES valstīm (32 %), kā arī ES ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē un cilvēku dzīves līmeņa celšanā (abiem 30 %).
Visi rezultāti šeit.
