Briselē norunātais Saeimai ir gandrīz tikpat problemātisks kā Čehijas parlamentam. Čehu premjers par vienu no iemesliem pagaidām nepievienoties ES starpvalstu līgumam par fiskālo disciplīnu min paredzamās problēmas ar tā ratifikāciju.
Latvijā, kaut gan situācija atšķiras, tā tomēr arī nav gluži rožaina. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir uzsvēris jaunā līguma nozīmību Latvijai, jo tas pēc būtības sakārto eirozonu, par ko ir dzirdami dažādi viedokļi, vai Latvijai tādā maz vērts stāties. Mums izdevīga ir arī Māstrihtas kritēriju nemainīšana, nesarežģījot ceļu uz eiro. Tāpat līguma galējā versijā nodrošināts tāds novērotāja statuss, kas Latvijas valdību apmierina, un noteikta zināma elastība budžeta disciplīnas principu pārņemšanā.
Tiesa, līguma apstiprināšana Saeimā varētu nemaz nebūt tik gluda.Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ē. Kalniņš saka, ka daudz ko izšķirs tas, vai līgumu varēs ratificēt ar vienkāršu vairākumu vai arī tam būs nepieciešams «lielais vairākums» jeb konstitucionālais vairākums. Tas tagad jāvērtē Juridiskajai komisijai, un Ārlietu komisijai jāizstrādā ieteikums Saeimai.
