Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa
Monitoringa komitejas eksperti konstatējuši vietējās demokrātijas pārkāpumus
Latvijā administratīvi teritoriālās reformas procesā, aicinot Latvijas valdību
un Saeimu atlikt reformu līdz tiks nodrošinātas godīgas,
efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Monitoringa komitejas sākotnējā pārskata ziņojumā
starptautiskie eksperti akcentē – faktu vākšanas vizīte Latvijā parādīja, ka
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie argumenti ir nopietni un rada
pietiekamas bažas, lai pamatotu situācijas īpašu uzraudzību.
Kopumā secināts, ka
administratīvi teritoriālās reformas procesā konsultācijas ar iedzīvotājiem un
pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgi veiktas, bet gan formālas,
tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Tā vietā, lai mudinātu
organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus, attiecīgā ministrija kavēja un
dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas.
Tāpat demokrātijas
sargi secinājuši, ka pašvaldības faktiski nepiedalījās reformas izstrādē, jo
plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti. Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija īstenojusi vienvirziena komunikācijas kampaņu,
lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti.
Ziņojumā uzsvērts, ka novadi nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfisks
dalījums, kuru valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt kā Lego
klucīšus, tos brīvi pārvietojot. Vairāk par visu novadi ir veidojumi, kuros
attīstās iedzīvotāju dzīves, veidojas dzīves telpas ar savu vēsturi (dažreiz
gadsimtiem senu), atmiņām un identitāti, jo īpaši laukos.
Latvijas Pašvaldību
savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “Mani satrauc,
ka pēdējo divu gadu laikā vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā ir
pasliktinājusies un nav ievērota Eiropas vietējo pašvaldību harta. Tāpēc tagad
ir jādara viss, lai mēs atkal kļūtu par piemēru citām valstīm un attīstītu
demokrātiju. Augsta līmeņa starptautiskie eksperti ii apliecinājuši, ka visi
mūsu akcentētie jautājumi par administratīvi teritoriālās reformas procesu,
finansējumu pašvaldībām, budžeta autonomiju ir bijuši pamatoti. Īstenojot
reformu nevar tikai pārbīdīt robežas, bet iedzīvotāju viedoklis ir jāuzklausa
un jāņem vērā, jo tas skar viņu dzīvi. Pašvaldības kopumā atbalsta pozitīvas
pārmaiņas un jau ikdienā īsteno dažādas reformas izglītības, veselības un citās
jomās. Tomēr jebkurai reformai jābūt balstītai uz demokrātijas principiem un
pilnvērtīga dialoga. Manuprāt, ekspertu ieteikumi valdībai un Saeima nopietni jāņem
vērā, turpmāk strādājot gan pie administratīvi teritoriālās reformas, gan
nākamā gada valsts budžeta.“
Latvijas
Universitātes asociētā profesore, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo
ekspertu grupas locekle Dr.sc.pol. Iveta Reinholde uzsver, ka Eiropas
Padomes ekspertu ziņojums ir nopietns signāls Latvijai, lai turpmāk nopietnāk
un atbildīgāk ievērotu vietējās demokrātijas principus. Pretējā gadījumā tas
rada nelabvēlīgu valsts tēlu un reputāciju starptautiskajā vidē. Vienlaikus ir
svarīgi valdībai godprātīgi strādāt Latvijas tautas labā un izturēties ar cieņu
pret iedzīvotājiem pašvaldībās. Sabiedrības uzticēšanās nerodas kā Ziemassvētku
nakts brīnums, bet tā ir valdības darba un attieksmes rezultāts, uzklausot arī iedzīvotāju
viedokli. Pretējā gadījumā cilvēki zaudē jebkādu interesi par notiekošajiem
procesiem valstī un vēlmi iesaistīties. Tāpēc ir svarīgi respektēt iedzīvotāju
viedokli un nepieciešamību līdzdarboties demokrātijas attīstībā.
Sākotnējā ziņojumā arī akcentēts, ka ekspertu
ieskatā vietējo pašvaldību finansiālā autonomija samazinājusies dažu centrālās
valdības finanšu un fiskālo lēmumu rezultātā saistībā ar 2020. gada valsts
budžetu, kura daļu veido arī pašvaldību budžeti.
Līdz ar to sākotnējā ziņojumā Saeimai un valdībai
ieteikts nodrošināt, ka pienākumu nodošana vietējam līmenim notiek ar attiecīgu
finanšu resursu piešķiršanu, un jebkuru pasākumu pieņemšana, kas ietekmē
vietējo pašvaldību finansiālo kapacitāti, negatīvi neietekmē to spējas brīvi
veikt savas funkcijas.
Ekspertu redzējumā vietējās demokrātijas
vispārējā situācija Latvijā ir pasliktinājusies kopš pēdējā uzraudzības
ziņojuma, ko Kongress pieņēma 2018. gadā.
Sākotnējais pārskata ziņojums 26.lapaspušu apjomā šonedēļ
izskatīts EP Vietējo un reģionālo pašvaldību
kongresa Monitoringa komitejas sēdē un tiek virzīts apstiprināšanai Kongresa šī gada martā. Uz ziņojumu
balstītās rezolūcijas un rekomendācijas pieņemšana ir pamats, lai valdība un
Saeima Latvijā izlabotu kļūdas, kas pieļautas līdzšinējā reformas procesā.
EP Vietējo un reģionālo
pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu sākotnējais ziņojums
pieejams šeit.
Eiropas vietējo
pašvaldību harta pieejama šeit.
Jau ziņots, ka pērnā gada 4.decembrī pēc LPS
uzaicinājuma ārpuskārtas faktu noskaidrošanas
vizītē Latvijā viesojās Monitoringa komitejas pārstāvji, ziņotāji par
vietējo demokrātiju – Senžerānlepijas (Saint-Gérand-le-Puy,
Francija) pašvaldības priekšsēdētājs Gzavjē Kadorē (Xavier Cadoret) un
Iklas (Uccle, Beļģija) pašvaldības deputāts Marks Kolss (Marc
Cools) –, kā arī Eiropas vietējo
pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs Anhels
Manuels Moreno-Molina (Angel Manuel Moreno Molina, Spānija).
EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir
viena no EP institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Īsteno dažādus
uzdevumus, lai pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu iesaistītu demokrātijas
veidošanas procesos, gatavo ziņojumus par
Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri
sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem. Praktiski palīdz jaunajām
dalībvalstīm veidot efektīvas vietējās un reģionālās
pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka
starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas –
sagatavošanā un pieņemšanā.
