Tikai otrdien no rīta ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers solīja izanalizēt prokurora Edvīna Piliksera rīcību, piemērojot arestu Andreja Ēķa īpašumtiesībām uzņēmumā a/s Neatkarīgie nacionālie mediji (NNM), bet pēcpusdienā Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Pakalne jau pauda, ka prokurora rīcība atbilst Kriminālprocesa likumam.
Ē.Kalnmeiers, solot izvērtēt A. Ēķim uzlikto arestu, vienlaikus norādīja, ka apgrūtinājumu uzlikšanu īpašumtiesībām sarežģī tas, ka Latvijā nepastāv akciju reģistrs.
Cenšoties noskaidrot, kādēļ tā dēvētās digitālgeitas kriminālprocesa ietvaros papildus apsūdzētā A. Ēķa īpašumtiesību arestam uzņēmumā NNM netika piemēroti liegumi, kas nepieļautu tā meitasuzņēmuma LNT gaidāmo pārdošanu, bija vērojams riņķa dancis starp Ģenerālprokuratūru un Rīgas apgabaltiesu.
Lietas tiesnesis Juris Stukāns, atsaucoties uz Kriminālprocesa likumu, norādīja, ka tas bija jārosina prokuratūrai. Savukārt prokuratūra, piesaucot to pašu likumu, sākotnēji pauda, ka tā bija tiesas kompetence.
Vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viņu spēkos tas esot, taču tik un tā varot arestēt tikai konkrēti A. Ēķim piederošās daļas. Taču aptaujāto ekspertu viedoklis šajā jautājumā atšķiras, un izskanēja, ka papildu apgrūtinājumi atsevišķos gadījumos ir iespējami.
