Pagājušais gads Latvijas ekonomikā nesis tik ilgi gaidītās pārmaiņas, un nule kā publicētie dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām vedina domāt, ka sliktākais jau ir aiz muguras un krišana dziļākā bedrē vismaz tuvākajā laikā nedraud.
Šajā sakarā gan jānorāda uz ārējiem faktoriem. Ja izejvielu cenas pasaulē turpinās
pieaugt un globālo finanšu sistēmu atkal piemeklēs līdzīga rakstura nenoteiktība kā 2008. gadā,
mūsu valstij klāsies slikti – neatkarīgi no tā, cik apdomīgus vai neapdomīgus pasākumus budžeta
konsolidācijā būs veikusi valdība.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, aizvadītajā gadā Latvijas ekonomika zaudējusi 0,3% no 2009. gada apjoma. Nedaudz iepriecinošāks skats rodas, ja raugāmies uz to, kas noticis pēdējos ceturkšņos. Pagājušā gada trešā ceturkšņa tautsaimniecības izaugsme, rēķinot gada izteiksmē, sasniegusi 2,8%, gada pēdējos trijos mēnešos šim rādītājam palielinoties līdz 3,6%.
Lai arī pagājušā gada otrā puse nesusi pozitīvas korekcijas, to var uztvert tikai kā nelielu mierinājumu, jo salīdzinājumā ar trekno gadu augstāko punktu Latvijas tautsaimniecības apjomi ir kritušies par vairāk nekā 20%, un pie pašreizējām ekonomikas attīstības prognozēm būs nepieciešami vismaz pieci seši gadi, lai to atgūtu.
