Lai arī parādu krīzes skartajā ES milzīgas naudas likviditātes jeb draudošā naudas trūkuma problēmas banku tirgū, šķiet, izdevies novērst, tomēr nepieciešamība bankām papildus stiprināt kapitālu var bremzēt kreditēšanu un tātad pieprasījumu ekonomikā.
Arī Latvijā bankas šogad neprognozē aktīvas kustības kredītu tirgū, un tas jau nozīmē,ka papildus liels stimuls Latvijas ekonomikai netiks dots. Tātad joprojām pastāvošie un arvien pieaugošie recesijas draudi Eiropā, arī Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kā arī vājā kreditēšana liek arvien reālākam izskatīties scenārijam, saskaņā ar kuru Latvijas ekonomika gandrīz stagnēs, bet valdībai nāksies veikt budžeta papildu konsolidācijas pasākumus.
«Šogad Latvijā izaugsme varētu būt minimāla un arī budžetā varētu būt nepieciešama papildu konsolidācija, lai samazinātu deficītu zem 3% no IKP. Labā ziņa ir tāda, ka ekonomikas kritumu šogad Latvijā neparedzam un arī minētāpapildus konsolidācija varētu būt neliela – ap 50 miljoniem latu, kam būtu jānotiek uz izdevumu rēķina,» DB atzina Nordea bankas Latvijā vadītājs Latvijā Jānis Buks.
