Eksportējošās nozares nespēj sekmēt strauju tautsaimniecības atveseļošanos. Lai arī valsts ekonomiskais pieaugums gada pirmajā ceturksnī bijis nedaudz lielāks, nekā liecināja pirms mēneša publicētais Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums, prieka no tā ir maz, jo uzlabojums ir niecīgs, bet atpalicība no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas – aizvien palielinās.
Pārskatītie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati uzrādīja vien minimālu uzlabojumu salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, proti, Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3,5% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn. Iepriekšējais statistiķu novērtējums liecināja, ka IKP gada laikā palielinājies par 3,4%.
Uzlabojums vērojams arī ekonomikas apjoma izmaiņās ceturkšņa ietvaros. Lai arī pārskatītais IKP
izaugsmes rādītājs liecina, ka gada pirmajā ceturksnī valsts ekonomika ir augusi par 0,3, nevis
0,2%, priecāties par to var itin maz.
Kā pastāstīja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, pērn vidējais ekonomikas pieaugums ceturkšņa laikā bija 0,9%. Tas, protams, rada bažas par to, vai valsts ekonomika nav nokļuvusi stagnācijas varā.