Rīga, 13.jūl., LETA. Visticamāk, šogad turpinās samazināties ražošanas apjomi, prognozēja aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.
Kā ziņots, šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem sarukusi par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kā norādīja ekonomists Ojārs Kehris, rūpniecības apjomi samazinājušies saistībā ar pieprasījuma kritumu vietējā tirgū un ražošanas izmaksu pieaugumu. Šāda tendence varētu turpināties, ja uzņēmumi nespers kādus nopietnus soļus izmaksu optimizācijai. “Ja rūpniecības samazinājuma rādītājs nav skaidrojams ar sezonalitāti, tad 3,1% samazinājums viena mēneša laikā ir visai draudīgs,” atzina ekonomists.
Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums skaidrojams ar izmaksu pieaugumu, kas visvairāk skāris energoietilpīgās nozares, kā arī ar finanšu līdzekļu trūkumu. Šogad nav gaidāms ražošanas apjomu pieaugums, uzsvēra ekonomists Uldis Osis.
AS “Hansabanka” vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka rūpnieciskās ražošanas apjomu sarukums mēneša laikā par 3,1% ir slikta ziņa. “Tā ir strauja pārmaiņa mēneša laikā, turklāt “nepareizajā virzienā”. Viena mēneša datu nozīmi gan nevajadzētu pārspīlēt, Latvijas ekonomikas mazā apjoma un no tā izrietošā atsevišķu uzņēmumu un pat realizētu projektu ietekme ir visai liela. Pretēji maijam, aprīlī bija vērojams straujš ražošanas pieaugums,” sacīja Strautiņš.
Tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš ceturkšņu un gada datiem. Arī tie gan šobrīd neliecina neko labu, pirmajā ceturksnī rūpnieciskās ražošanas apjoms samazinājās, tostarp arī apstrādes rūpniecības – galvenā eksporta sektora pieaugums bija negatīvs, kas norāda uz to, ka apstrādes rūpniecībā ir nepieciešama restrukturizācija, ir jāpalielina darba ražīgums līdz šim veiksmīgo produktu ražošanā, kā arī jāpalielina potenciāli lielāku pievienoto vērtību ietverošu produktu īpatsvars.
CSP dati par rūpniecību maijā neļauj gūt precīzu priekšstatu par to, kā klājies iekšējam un ārējam tirgum strādājošajiem uzņēmumiem. Taču apstāklis, ka Latvijas eksports turpina visai strauji augt, kā arī iekšzemes pieprasījuma sarukums liek domāt, ka labāk klājas ražotājiem, kas strādā pasaules tirgum, atzina sociālekonomikas eksperts.
Strautiņš arī atzina, ka neapmierinošā situācija rūpniecībā mazina cerības, ka ekonomika strauji izies no pašlaik vērojamās cikliskās lejupslīdes. Taču tirgus ekonomikā ir milzīgas “stabilitātes rezerves” un cikliskā lejupslīde radīs apstākļus tās pārvarēšanai.
Ja iepriekšējos trijos gados bija ļoti izdevīgi strādāt iekšējam tirgum un tas apstrādes rūpniecībai kā galvenajam eksporta sektoram apgrūtināja darbinieku un kapitāla piesaisti, tad patlaban situācija strauji mainās. Tālredzīgi uzņēmēji jau savlaicīgi saprata, ka tieši apstrādes rūpniecībā nākotnē būs lielas perspektīvas, ko apliecina straujais investīciju pieaugums šajā nozarē gada pirmajā ceturksnī par 14%. Tas ļauj cerēt uz apstrādes rūpniecības izaugsmi turpmākajos gados, akcentēja Strautiņš.
LETA jau ziņoja, ka šā gada maijā apstrādes rūpniecībā apjomi samazinājās par 3,3%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 3,4%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 7,1%.
Maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātajiem datiem samazinājās par 8,5%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 9,6%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi pieauga par 3,1%.
Rūpniecības produkcijas samazinājums ir saistīts ar pieprasījuma kritumu un pasūtījumu samazinājumu šādās ražošanas nozarēs – pārtikas, tekstilizstrādājumu un apģērbu, kokapstrādes, papīra izstrādājumu, poligrāfijas, ķīmisko vielu un to izstrādājumu, gumijas un plastmasas izstrādājumu, būvmateriālu un mēbeļu.
Tāpat arī ražošanas apjomu samazinājumu ietekmēja uzņēmumu darbības pārtraukšana atsevišķās nozarēs.
