Gaidāmās nodokļu reformas diskusijās ir
svarīgi definēt izmaiņu mērķi, apsvērt iespējas atteikties no
atsevišķiem nodokļu sistēmas elementiem, kā arī būtu jādomā par
pakāpenisku iekasēto nodokļu pret iekšzemes kopproduktu (IKP) īpatsvara
pieaugumu, šādu viedokli pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē pauda uzņēmējus
pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Apakškomisijas sēdes laikā nekādi lēmumi netika pieņemti, bet
deputāti vēlējās uzklausīt nevalstisko organizāciju pozīciju par
darbaspēka nodokļu jautājumiem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris
Leiškalns aicināja deputāts, lemjot par izmaiņām nodokļos, domāt ne
tikai par to, cik daudz iekasēt no iedzīvotājiem, bet arī par to, kādus
pakalpojumus piedāvāt pretī, lai nodrošinātu iedzīvotāju iespēju
vienlīdzību.
LDDK eksperta ieskatā, būtu jādomā par vispārējā režīma darba nodokļu
konkurētspējas paaugstināšanu, nodarbināto lielāku iesaisti sociālās
apdrošināšanas sistēmā, kā arī par iespēju mazināt tā dēvētos mazos jeb
alternatīvos nodokļu režīmus, iespēju robežās veicinot pāreju uz
vispārējo nodokļu režīmu. Tāpat Leiškalns pauda uzskatu, ka mazie
nodokļu režīmi būtu vairāk jāiesaista sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Kā minimālo uzdevumu gaidāmajai nodokļu reformai LDDK eksperts minēja
pārdales proporcijas maiņu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par
labu lielākam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)
īpatsvaram. Tāpat mazajos nodokļu režīmos būtu iestrādājams veselības
nodoklis 1% apmērā. LDDK pārstāvis arī pauda uzskatu, ka būtu jāatceļ
diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis.
“Uzņēmumiem, kas orientējas uz zemākas pievienotās vērtības
ekonomiku, labvēlīgāks ir progresīvs IIN, paaugstināts neapliekamais
minimums un īpaši labvēlīgs ir diferencēts neapliekamais minimums. Šie
modeļi veicina zemas pievienotās vērtības, zemu algu ekonomiku un zemāku
IKP. Turklāt, tie dod īpašas priekšrocības ēnu ekonomikai,” teica
Leiškalns.
Runājot par solidaritātes nodokli, LDDK eksperts pauda pārliecību, ka
pretēji tā mērķim, šis nodoklis nemazina nevienlīdzību, jo, piemēram,
persona ar 5000 eiro atalgojumu, kas uztur tikai sevi pašu, nemaksā
solidaritātes nodokli, savukārt persona ar 6000 eiro atalgojumu, kuras
apgādībā ir trīs vai vairāk bērni, maksā solidaritātes nodokli.
LDDK ieskatā, sociālās nevienlīdzības mazināšanai vislabākie nodokļu
instrumenti ir atvieglojumi par apgādībā esošu personu, kas ir orientēti
uz īpašām sociālajām grupām, kam ir objektīvs zemu ienākumu risks.
Leiškalns norādīja, ka atvieglojumi būtu efektīvākais no nodokļu
instrumentiem nabadzības riska mazināšanai nodarbināto sektorā, turklāt
tas mazinātu motivāciju atrasties ēnu ekonomikas sektorā.
Leiškalns arī piebilda, ka Latvijai būtu jāpalielina iekasēto nodokļu īpatsvars līdz 33% no IKP.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle
Elīna Rītiņa pievienojās LDDK pārstāvja paustajam, ka Latvijā būtu
jāatsakās no diferencētā nepaliekamā minimuma, IIN progresivitātes un
solidaritātes nodokļa. Tāpat LTRK pārstāves ieskatā, atsevišķai
diskusijai būtu jānorit par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, jo, pēc
Rītiņas teiktā, mazie nodokļu režīmi, par kādiem tiek uzskatītas
autoratlīdzības, MUN u.c. nebūtu jāuztver kā darbaspēka izmaksas, bet
gan kā mazas uzņēmējdarbības nodokļu režīms, un tas būtu jāpadara
vienkāršāks.
“Var jau atcelt visus nodokļu režīmus, bet tad vietā ir jāpiedāvā alternatīva,” aizstāvot MUN režīmu, piebilda LTRK pārstāve.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis aicināja
nodokļu izmaiņas skatīt kopsakarībās, vispirms izvērtējot patlaban spēkā
esošā nodokļu režīma efektivitāti.
Arī LPS pārstāvis piekrīt, ka nākamajos gados būtu jāpalielina
nodokļu iekasējamība, bet tas būtu jādara pakāpeniski, turklāt Pūķis
rosināja tuvākajos gados palielināt veselības aprūpes izdevumus par 40%,
bet pedagogu algas – par 100%. “Tas liecina, ka nevaram iet uz kopēju
nodokļa sloga samazinājumu. Tajā pašā laikā nodokļu pieaugums nevar būt
straujš. Labāk to veikt mazām porcijām,” piebilda LPS pārstāvis.
Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvji pievienojās
iepriekš paustajam, ka Latvijā būtu jāvienkāršo nodokļu aprēķināšana un
jānodrošina efektīvāka to iekasēšana, tāpat jāizvērtē iespējas pārskatīt
mazo nodokļu režīmus, jāatsakās no diferencētā neapliekamā minimuma un
jāpārskata progresīvā IIN skala. ĀIPL rosina apsvērt iespēju ieviest arī
IIN likmi 0% apmērā, kā arī pārskatīt līdzšinējās IIN likmes, lai šī
nodokļa piemērošana būt taisnīgāka.
Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS),
kuras vadībā tika izstrādāta iepriekšējā nodokļu reforma, pauda, ka
nodokļu sistēmā vienmēr var atrast defektus un rast idejas tās
uzlabošanā, tomēr viņa vērsa uzmanību uz OECD pētījumu, kas Latvijas
nodokļu sistēmu ierindo starp trim konkurētspējīgākajām OECD valstu
vidū.
“Uzņēmumu nodokļu slogs ir mazinājies un kļuvis pievilcīgāks,
neskatoties uz to, ka likmes ir augušas. Tajā pašā laikā OECD eksperti
norāda arī defektiem, proti, nekustamā īpašuma un kapitāla nodokļiem,”
stāstīja Reizniece-Ozola.
Pirms domāt par izmaiņām esošajos nodokļos, deputāte rosināja
apzināties reformu mērķi, proti, palielināt ienākumus, stiprināt
konkurenci vai mazināt nevienlīdzību, jo visus iepriekšminētos mērķus
sasniegt vienlaicīgi nebūs iespējami. Bijusī finanšu ministre arī
ieteica vienkāršot nodokļu administrēšanu, pirms domāt par nodokļu
likmju maiņu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Aleksandrs
Muhlinkins pievienojās paustajam, ka nodokļu sistēma būtu pārskatāma
kopumā, nevis tikai atsevišķi tās elementi. Tāpat viņš piekrita
paustajam, ka nodokļu izmaiņām nepieciešams mērķis.
“Iepriekšējās reformas mērķis bija nodokļu sistēmas sabalansētība un
solidaritātes ieviešana. Tomēr diferencētais IIN padara sistēmu neērtu.
Mērķis bija cēls, tomēr tas nav ērts. Būtu lietderīgi ieviest IIN 0%
likmi, ja budžets to ļauj,” piebilda LBAS pārstāvis.
Arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre atzina, ka
nodokļu reformai nepieciešams virsmērķis un plāns, kā to sasniegt. Tāpat
būtu jāizvērtē līdzšinējā nodokļu sistēma. Kā vienu no ilgtermiņa
risinājumiem Bajāre redz arī tādus pasākumus, kas ļautu pārorientēties
no ikdienas patēriņa uz uzkrājumu veidošanu.
Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste uzsvēra, ka darbaspēka
nodokļu likmes Latvijā ir augstas, bet iekasējamība zema, lai gan Eiropā
ir valsts ar zemākām likmēm un augstāku iekasējamību. Rutkastes
ieskatā, būtu aktīvāk jāapkaro ēnu ekonomika, kuras mazināšana veicinās
nodokļu iekasēšanu. Latvijas Bankas eksperta ieskatā, būtu jāpārskata
arī alternatīvie nodokļu režīmi, kā arī jādomā par progresivitātes
veicināšanu.
Deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) atsaucās uz personisko pieredzi
kā pašnodarbinātajai un atzina, ka šāds režīms neveicina sociālo
aizsardzību, tāpēc, deputātes ieskatā, alternatīvie nodokļu režīmi būt
pārskatāmi, un būtu jāveicina nodokļu maksāšana vispārējā režīmā.
Arī deputāts Igors Pimenovs (S) piekrita iepriekš paustajam, ka
izmaiņas nodokļos ir jāskata sistēmiski, nevis atsevišķākas detaļas.
Viņš piebilda, ka patlaban Latvijas nodokļu sistēma ir sarežģīta.
