Rīga, 12.nov., LETA. Valdības komunikācija ar sabiedrību, sestdien pēkšņi paziņojot par “Parex bankas” pārņemšanu un skaidrojot šo lēmumu, kopumā bija izsvērta un pareiza, lai gan paskaidrojumi varēja būt arī plašāki, aģentūras LETA un TV24/”LETA Video” rīkotajā apaļā galda diskusijā secināja eksperti.
“Latvijā nevar kā labākajās Zviedrijas demokrātijas tradīcijās paziņot divas nedēļas ātrāk par bankas pārņemšanu, jo banka tiktu iznesta tukša,” sacīja “IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, piebilstot, ka “tādēļ cilvēkiem bija jāsniedz negaidīta informācija un jāskaidro notiekošais”.
“SEB bankas” ekonomists Andris Vilks norāda, ka nevienā valstī bankas ātrāk nesāka dialogu ar sabiedrību – tas tika paziņots strauji un kā pārsteigums, “situācija mainījās pa stundām”. Vilks uzskata, ka komunikācija kopumā Latvijas līmenim bija sekmīga.
“Mums ir nelāga pieredze ar šīm brīvdienu lēmumu pieņemšanām. Šoreiz ļoti labi, ka tas nepārvēlās pāri kā brīvdienu vilnis. Valdība nebija gatava detalizēti runāt par to, jo nebija tādas pieredzes šādas informācijas sagatavošanā un sniegšanā, kā arī nebija informācijas no bankas puses,” skaidroja ekonomists.
Arī “Latvijas Krājbankas” prezidents Mārtiņš Bondars atzina, ka izziņot par bankas pārņemšanu iepriekš nebūtu pareizi, tomēr viņš piebilda, ka skaidrojumam par to, kādēļ banka jāpārņem un ko valsts iegūst, bija jābūt pilnīgākam.
Kā atzina aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, sabiedrības reakcijā parādījās iezīmes, ka dzīvojam dažādās informatīvajās telpās ar pārējo pasauli. “Nesenie notikumi pasaulē mums jau parādīja, ka viss norisinās strauji un negaidīti, tomēr mediji Latvijā atspoguļoja šo notikumu kā kaut ko unikālu, it kā mēs būtu vienīgie. Banku pārņemšanas jau notiek labu laiku ASV un Eiropā,” akcentēja Barkāns.
Arī zvērināts advokāts Lauris Liepa norādīja, ka tas nav nekas unikāls – “bankas tiek nacionalizētas visā pasaulē un šie darījumi netiek iepriekš plaši apspriesti”. “Protams, ekspertiem ir viedoklis un par to tiek runāts, bet sīkāk nekas netiek sniegts. Mums vien atliek paļauties uz procesu pareizību,” sacīja Liepa.
Viņš akcentēja, ka svarīgs ir reakcijas brīdis vai lēmuma pieņemšanas ātrums – vai lēmums bijis savlaicīgs.
Rungainis norādīja, ka salīdzinoši neilgā laikā Latvija piedzīvojusi vairākas krīzes un tas parādās cilvēkos un viņu spējā uzticēties dažādiem paziņojumiem. Arī Barkāns atzina, ka cilvēki bieži vien cenšas jebkurā ziņā atrast starp rindkopām kādus negatīvus zemtekstus.
Rungainis uzsvēra, ka vienas bankas problēmas var nozīmēt tautsaimniecības sabremzēšanos uz vienu gadu, kuru izjutīs jebkura ģimene. Tomēr eksperti secināja, ka valdības, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumi liecina par to, ka viņi saprot esošo situāciju un ir gatavi rīkoties.
Kā ziņots, Latvijas valdība 8.novembrī nolēma pārņemt “Parex bankas” akciju kontrolpaketi. Valdības lēmuma rezultātā “Parex banka” kļūs par valstij pilnībā piederošās AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”) meitassabiedrību, 51% balsstiesīgo akciju nonāks “Hipotēku bankas” īpašumā. Atlikušās akcijas, kas pieder Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, jeb 34% no bankas kapitāla tiks ieķīlāti par labu “Hipotēku bankai”, līdz ar to arī šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota “Hipotēku bankai”. 15% akciju no “Parex bankas” kapitāla tiks atstāti mazākuma akcionāru īpašumā.
Pirmdien finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), valsts “Hipotēku bankas” prezidents Inesis Feiferis un “Parex bankas” līdzīpašnieki Kargins un Krasovickis parakstīja līgumu, kas paredz “Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanu “Hipotēku bankas” īpašumā.
Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tiks samaksāts viens lats. Viņiem ir tiesības banku pēc gada izpirkt, samaksājot visus valsts ieguldījumus un procentus.
Paredzēts, ka par jauno “Parex bankas” prezidentu kļūs “Hipotēku bankas” vadītājs Inesis Feiferis, savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) pildīs padomes priekšsēdētāja pienākumus.
