Augusts ir pirmais šī gada mēnesis, kurā cenu līmenis ir samazinājies, taču tas nenozīmē, ka sākusies strauja ekonomikas atveseļošanās. Tāpat arī precizētie IKP dati nevieš lielu optimismu par nākotnes izaugsmes izredzēm.
“Augusts ir pirmais mēnesis šogad, kurā kopējais cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies. Cenu samazinājums, salīdzinot ar jūliju, panākts galvenokārt sezonālās pārtikas cenu samazināšanās dēļ (augļi un dārzeņi), tomēr nevar neatzīmēt, ka šo kategoriju produktu cenas, izņemot kartupeļu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu tāpat ir augušas par 7 līdz 30 procentiem. Mēneša cenu kritumu ietekmēja arī pasaules naftas cenu ietekmē krītošās degvielas cenas, tāpēc ikmēneša cenu kāpuma dinamika, neapšaubāmi, izskatās daudzsološa – no +1.5% februārī un martā līdz -0.4% augustā, kam ir jādzen uz leju arī 12 mēnešu inflāciju nākamajos mēnešos. Tomēr nedrīkstētu “krist eiforijā” un aizmirst nepastāvīgās enerģijas cenas un kāpjošās pārtikas cenas pasaules tirgos, kas var būtiski pamainīt inflācijas dinamiku nākamajos mēnešos. Tāpat sagaidāmais cenu lēciens jau septembrī (izglītība) un oktobrī (apkure), un tam sekojošais spiediens uz ražošanas izmaksām Latvijā ražotajai produkcijai, tomēr neļauj cerēt ieraudzīt viencipara inflāciju šogad,” norāda GE Money Bank analītiķis Jānis Cīrulis.
J.Cīrulis komentē, ka arī precizētie IKP dati nevieš optimismu par nākotnes izaugsmes izredzēm. Kāpums vien par 0.05% jebšu 1.1 miljonu latu (2000. gada cenās) salīdzinot ar otrā ceturkšņa rezultātu pērn. Lai arī rūpniecības ēku būvniecībā novērots straujš kāpums, no apstrādes rūpniecības pozitīvu izaugsmi uzrāda vien gatavo metālizstrādājumu ražošana, visos pārējos sektoros piedzīvojot kritumu. Arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde ir dramatiski samazinājusies, tāpat arī mazumtirdzniecība turpina samazināties, kravu transports piedzīvo strauju atdzišanu. Ekonomiku šobrīd faktiski balsta vien ceļu būve, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, valsts pārvalde, izglītība un finanšu sektors, tomēr bez vitāli nepieciešamās rūpniecības un tranzīta attīstības, straujāka ekonomikas atveseļošanās ir praktiski neiespējama.
“Diemžēl faktiski ir skaidrs, ka gada trešais ceturksnis būs mīnusos un, ja 2008. gadu izdosies pabeigt kaut ar nelielu pieaugumu, tad tas jau būs ļoti labi. Neapšaubāmi, pēc iepriekšējo 2 gadu ļoti straujā kāpuma, šādu attīstības scenāriju grūti pieņemt kā „vieglo piezemēšanos”. Uz šī fona Finanšu ministrijas prognozētais IKP kāpums 2009. gadā 2% apmērā šķiet ļoti optimistisks,” piebilst analītiķis.