Ekonomika beidzot sāk uzrādīt atveseļošanās pazīmes, taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju to izjutīs tikai nākamgad, – vērtējot jaunākās ziņas par iekšzemes kopprodukta (IK) izmaiņām 2009.gada 4.ceturksnī, uzsver Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova.
Statistika rāda, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī IK sarucis par 17,7% salīdzinājumā ar to pašu periodu
pirms gada, taču attiecībā pret 3.ceturksni ir pieaudzis par 2,4%.
Cerīgas tendences vērojamas arī eksporta datos. Salīdzinājumam: Lietuvā IK kritums gada griezumā bijis 13%, un arī attiecībā pret iepriekšējo ceturksni tur joprojām vērojami mīnusi – 4,9%. Jaunākie dati par Igauniju vēl nav pieejami. Latvijā IK rādītājus galvenokārt noteica apjomu kritums mazumtirdzniecībā (par 30%), rūpniecībā (par 7%), valsts pārvaldē – par 15%, kā arī neiekasēto nodokļu apjoms.
“Mazumtirdzniecības apgrozījuma dati rāda, ka iekšzemes pieprasījums 4.ceturksnī turpināja
kristies, taču to jau acīmredzot pilnībā kompensē eksporta pieaugums,” secina Nordea bankas
vecākais ekonomists Andris Strazds.
Jāpiebilst gan, ka pēdējie dati vēl ir provizoriski, un, pēc ekonomistu prognozētā, precizētie rādītāji, visticamāk, būs sliktāki.
