Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes
kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās
nedēļas, 22.februāra.
EM otrdien informēs par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu
sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku
analīzē.
Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē
tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības
epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.
Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas
pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas,
peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa
kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī
skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.
Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas
pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu
sniedzēji.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši pakalpojumus
klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās
drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam
Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc
iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne
mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja
drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam
jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta
mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25
kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25
kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs.
Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar
aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem
pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases
kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību
aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
