Rīga, 4.sept., LETA. Nodrošinot valsts ekonomisko aizsardzību, līdz 2018.gadam būtu jāsamazina ēnu ekonomika Latvijā līdz 20%, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēdē viņa norādīja, ka patlaban ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā ir līdz 38%, kas ir aptuveni 500 miljoni latu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji uzsvēra, ka pēc Eiropas Komisijas ziņojuma ēnu ekonomiskas īpatsvars Latvijā esot 26,5%.
Kā deputātus informēja Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas valdes loceklis Valters Kaže, kopumā nelegālā alkohola tirgus daļa Latvijā esot ļoti liela, un tas minimālais apmērs varētu būt ap 32%.
Kaže arī pastāstīja par trīs veidiem, kā nelegālais alkohols tiek ievests Latvijā. Kā pirmo veidu viņš minēja tranzīta kravas, kas it kā esot paredzēti eksportam uz trešajām valstīm, taču prece valsti neatstāj, un gadā šī shēma rada zaudējumus valsts budžeta 25 miljonus latu gadā. Tāpat arī pierobežas iedzīvotāji mēdz nodarboties ar nelegālā alkohola piegādi. Kaut arī situāciju uzlabojuši no 2012.gada ieviestie privātpersonu akcīzes preču transporta ierobežojumi, šādai shēmai darbojoties, gadā netiek iekasēti aptuveni 1,5 miljoni latu kā pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis.
Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas pārstāvis arī pauda viedokli, ka pārrobežu tirdzniecība jeb legāla produkta ievešana no citas valsts rada ieņēmumus citas valsts budžetam, un Latvijā neieņemto nodokļu apjoms nav aplēsts, bet var pārsniegt vienu miljonu latu gadā.
Kā risinājumus cīņai ar nelegālo alkoholu Kaže piedāvāja pastiprināt muitas kontroli ostās, palielināt sodus, kā arī noteikt par vienu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tiesībsargu korupcijas apkarošanu kontrabandas jomā.
Savukārt vairāku tabakas ražotāju aplēses liecina, ka Latvija joprojām ir valsts ar augstāko nemuitoto cigarešu īpatsvaru ES – katra trešā cigarete ir nelikumīga un par to valsts budžetā netiek iekasēti nodokļi, sēdē uzsvēra “Philip Morris Latvia” pārstāvis Juris Stinka. Augstās cigarešu kontrabandas dēļ valsts ik gadu zaudē 80 miljonus latus, piebilda Stinka.
Tikmēr Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji informēja, ka nezināmās izcelsmes degvielas īpatsvars tirgū pērn ir bijis 19,4% un nodokļos netika iekasēti aptuveni 18,3 miljoni latu.
Lai apkarotu kontrabandu un ēnu ekonomiku, LDDK piedāvā kā prioritāti izvirzīt ekonomiskās robežas aizsardzību pret trešo valstu nelegālo preču intervenci, kā arī pārskatīt esošo likumdošanu, lai panāktu efektīvāku un stingrāku sodu sistēmu, kā arī izskaustu radikālas likumdošanas normas, kas mazina legālās nozares konkurētspēju. Vienlaikus LDDK priekšlikumi paredz stiprināt horizontālo sadarbību starp kontrolējošajām iestādēm un panākt tiesu sistēmas efektivitāti.
Par būtisku faktoru ēnu ekonomiskas mazināšanai LDDK uzskata memoranda “Nodokļu politikas pamatnostādnes 2011.-2013.gadam” izpildi, tostarp uzsver nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļu slogu.
Tāpat Menģelsone vērsa uzmanību, ka jāpanāk vienotas metodoloģijas izveide, lai izmērītu ēnu ekonomikas īpatsvaru kontrabandas jomā un novērtētu sasniegto.
Arī Saeimas deputāti kopsēdes laikā pauda viedokli, ka nepieciešams strādāt, lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, un vienojās turpināt sadarbību ar nozares pārstāvjiem šī jautājuma risināšanai.
Ēnu ekonomikas apkarošanai veltīta diskusija Saeimā norisinājās trešo reizi. Pēc iepriekšējās diskusijas 2009.gadā LDDK un Saeima parakstīja protokolu “Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā”. Savukārt 2011.gadā LDDK ģenerāldirektore Menģelsone un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) parakstīja dokumentu, kurā Saeima un LDDK vienojās turpināt mērķtiecīgu kopdarbu ēnu ekonomikas mazināšanai un godīgas uzņēmējdarbības atbalstam.
