Eiropas Komisijā tapušais un Eiropas Parlamentā (EP) apspriežamais lēmuma projekts “Informācijas apmaiņas mehānisms attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” vērtējams kā pamatu likšana vienotajai ES enerģētikas politikai.
Latvijas deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partiju grupa, ievēlēts no “Vienotības”) ir ziņotājs šajā jautājumā un pirmais no Latvijas deputātiem, kuram uzticēta EP likumprojekta sagatavošana un sarunu vešana.
Tas nozīmē gan lobiju, deputātu, ekspertu uzklausīšanu, gan sarunas ar EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāvjiem un ES prezidentūru pārstāvošo Dānijas būvniecības un enerģētikas ministru, gan 132 priekšlikumu apkopošanu un kompromisa priekšlikumu iekļaušanu lēmumprojektā.
“Ja Eiropas Savienībā jau ir noteikts, ka enerģētikas sektorā Eiropā nedrīkst būt monopola vai monopolstāvokļa izmantošana piegādēs, tad šī likumdošana atvērtu durvis uz starpvaldību līgumiem, zem kura kā lietussarga ir komerclīgumi,” skaidro Krišjānis Kariņš.
Vienlaikus viņš atzīst, ka šī likuma pieņemšana nepiespiestu “Latvijas gāzi” informēt EK par gāzes piegādes nosacījumiem ar “Gazprom” gan tāpēc, ka tas nav starpvaldību līgums, gan tāpēc, ka “Latvija ir īpašs gadījums”.
