Rīga, 23.marts, LETA. Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru šodien Briselē panāktais kompromiss par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir atbilstošs Latvijas interesēm, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Sankciju pieņemšana, īpaši pēc pagājušajā nedēļā izpildītajiem nāvessodiem, bija absolūti neizbēgama,” sacīja ārlietu ministrs. Viņš bilda, ka “ieviestās sankcijas, protams, neatstāj, kā te daudzi runāja, miljardu vērtu ietekmi [uz Latvijas ekonomiku]. Protams, ka nē”.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā aģentūru LETA informēja, ka diskusijā par Baltkrieviju ārlietu ministrs Rinkēvičs pauda atbalstu ES kompromisa lēmumam, jo tas paredz samērīgus un efektīvus ierobežojošus pasākumus. Šis lēmums atbilst Latvijas nostājai, jo ar to tiek sūtīts nopietns signāls Baltkrievijas režīmam, vienlaikus tas ir ar ierobežotu ietekmi uz ES dalībvalstu ekonomikām un Baltkrievijas iedzīvotāju labklājību. “Latvijai šis lēmums nebija viegls, taču tā atbalstīja kompromisu, jo uzskata, ka vienota un solidāra ES ārpolitika ir ļoti svarīga,” teikts ĀM paziņojumā.
Latvija ir konsekventi paudusi bažas par situācijas attīstību Baltkrievijā un uzsvērusi, ka ES un Baltkrievijas attiecību uzlabošanai nepieciešami konkrēti pozitīvi signāli no Baltkrievijas puses. Šie soļi Baltkrievijas pusei ir zināmi – pirmais no tiem būtu politisko ieslodzīto atbrīvošana. Diemžēl Baltkrievijas varasiestādes turpina veikt pasākumus, kas saasina tās attiecības ar ES. Tiek veiktas represijas pret opozīciju, izpildīti nāvessodi, notikusi vēršanās pret ES un Polijas vēstniekiem Baltkrievijā, kā rezultātā visi ES vēstnieki ir bijuši spiesti atstāt valsti uz konsultācijām. Šādā situācijā ES, kas balstās uz kopīgām vērtībām, likuma varu un cieņu pret cilvēktiesībām, bija jāreaģē ar papildus pasākumiem pret Baltkrieviju, norāda ĀM.
“Baltkrievijas pusei ir jāsaprot šī lēmuma ierobežotais raksturs. Diemžēl Baltkrievija līdz šim ir darījusi visu iespējamo, lai sabojātu attiecības ar ES, tās vienpusēji veiktie soļi ir veicinājuši attiecību pasliktināšanos. Latvija aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu un atturēties no jebkuras vienpusējas rīcības, kas tikai palielinātu situācijas eskalāciju. Pretējā gadījumā Baltkrievijai būs jāuzņemas visa atbildība par politiskajām un ekonomiskajām sekām,” norāda ĀM.
Latvijas ārlietu resors uzsver, ka mūsu valsts ir konsekventi paudusi nostāju, ka pret Baltkrieviju nedrīkst vērst visaptverošas sankcijas, kas skartu Baltkrievijas iedzīvotāju vairākumu vai negatīvi ietekmētu ES dalībvalstu ekonomikas. “Latvijas diplomāti aktīvi skaidrojuši mūsu nostāju ES partneriem gan divpusēji, gan ES darba grupās. Diskusijas ietvaros tika panākts lēmums, kas ņēma vērā būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses un atbilda jau minētajiem sankciju kritērijiem.”
Kā ziņots, ES ārlietu ministri piektdien Briselē vienojušies par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju un Sīriju.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka “melnajā sarakstam” pievienoti 12 cilvēki, starp tiem ir divi uzņēmēji – Jurijs Čižs un Anatolijs Tarnavskis. “Melnajā sarakstā” paliek arī Vladimirs Peftijevs, kurš tajā jau tika iekļauts pērn. Pārējie sarakstā iekļautie ir tiesneši, prokurori, izmeklētāji un tiesībsaizsargājošo iestāžu darbinieki, kas bija iesaistīti represijās pret politiski ieslodzītajiem Baltkrievijā. Ekonomiskas sankcijas noteiktas arī pret 30 Baltkrievijas uzņēmumiem.
Ar Latviju saistītie Peftijeva un Tarnavska uzņēmumi sarakstā neesot iekļauti. “Radio Brīvība” Baltkrievijas redakcija vēsta, ka sankciju sarakstā nav iekļautas viena baltkrievu uzņēmēja Jurija Čiža kompānija, kas sadarbojas ar Slovēniju, un trīs kompānijas, kurām ir darījuma attiecības ar Latviju. Ar Latviju saistītie Peftijeva un Tarnavska uzņēmumi sarakstā nav iekļauti. Mūsu valsti skars vien Čiža vadītā “Triple” iekļaušana šajā sarakstā.
Tāpat Latviju varētu skart sankcijas pret vēl trim citiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas tehniskā spirta un dīzeļdegvielas importu.
Laikraksts “Diena” iepriekš vēstīja, ka Latvijā ar Čiža vārdu saistīti vienīgi uzņēmumi “Latgales Alus D” un “Mamas D”. Abi pieder “Neonaftai”, caur kuru Čizs kontrolē savus aktīvus Latvijā, un atrodas Daugavpilī. Pēdējais ir viens no Latvijas biodegvielas ražotājiem. “Neonafta Kopuzņēmums” ietilpst naftas un gāzes holdingā “Triple”.
