Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā apkopojis no Latvijas
ievēlēto deputātu viedokli par ES pasākumiem cīņā ar Covid-19
izraisīto krīzi.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropas
Savienība ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai.
Savu ieguldījumu devis arī Eiropas Parlaments (EP) – ne tikai
likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās
biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem un nodrošinot
bezmaksas maltītes grūtībās
nonākušiem cilvēkiem.
No Latvijas ievēlētie astoņi deputāti strādā 12 no 20 EP
komitejām. Daudzu dienaskārtībā jau nonākuši vai vēl nonāks
ar Covid-19 krīzi saistīti jautājumi. Zemāk apkopotas deputātu
atbildes uz diviem jautājumiem: kuri ir galvenie instrumenti, kas ES
palīdzēs atgūties no krīzes? Kas jādara, lai nepieļautu līdzīgu
krīzi?
Andris
Ameriks (Sociālistu un
demokrātu progresīvās alianses grupa/Gods kalpot Rīgai),
Transporta
un tūrisma komitejas,
Lūgumrakstu
komitejas loceklis,
aizstājējs Rūpniecības,
pētniecības un enerģētikas
komitejā:
– ES institūciju sagatavotā atbalsta pakete ietver virkni
pasākumu, taču ir skaidrs, ka atbalsts būs nepieciešams arī
turpmāk. Faktiski visās ES dalībvalstīs IKP kritums būs
neizbēgams un ekonomikas atveseļošanai būs nepieciešami lieli
līdzekļi, kuru izlietojumam būs jābūt pārskatāmam. Manuprāt,
ekonomiskā krīze turpināsies vismaz gadu (katrā valstī
atveseļošanās notiks atšķirīgi), tāpēc svarīgākais
jautājums būs darba vietas. Ja bezdarba līmenis ilgstoši
saglabāsies vairāk nekā 10 procentu līmenī, tad noteikti būs
jādomā arī par papildu rīkiem un atbalsta pasākumiem sociālajam
nodrošinājumam. Šobrīd ES valstīm ir jācenšas panākt lielo
starptautisko kompāniju ražotņu atgriešana Eiropas valstīs.
Jāsaprot, ka šai krīzei neviena valsts nebija gatava, jo
modernā pasaule līdz šim nebija piedzīvojusi nevienu tik lielu
epidemioloģisku krīzi. Ir bijušas ekonomiskās, drošības,
sociālās krīzes, bet tieši šāda ir pirmo reizi.
Es uzskatu, ka, ņemot vērā, šīs krīzes izgaismotos trūkumus,
ES dalībvalstīm būtu jāveido jauna struktūra – mediķu ātrās
reaģēšanas vienība. Tā būtu kā pārnacionāla mediķu,
epidemiologu, virusologu vienība, kuras uzdevums būtu uzreiz
reaģēt, ja kādā valstī ir epidemioloģiski draudi, un/vai arī
sniegt palīdzību citām pasaules valstīm.
Šī vienība būtu kā maza NATO, kurā katra dalībvalsts veic
iemaksas un deleģē savus pārstāvjus.
Tāpat būtu jāpārdomā, vai ES nebūtu piešķiramas plašākas
pilnvaras veselības aprūpes organizēšanā.
Jāturpina arī palielināt finansējums zinātnei un pētniecībai,
kā arī jāveic starptautiska izmeklēšana par vīrusa izcelsmes
vietu.
Ivars
Ijabs (politiskā grupa
Renew Europe/Attīstībai/Par!), Rūpniecības,
pētniecības un enerģētikas
komitejas loceklis, aizstājējs Iekšējā
tirgus un patērētāju aizsardzības
komitejā un Ekonomikas
un monetārajā komitejā:
– Krīzi iespējams pārvarēt tikai visām dalībvalstīm kopā,
tāpēc mums ir jāvienojas par vienotiem risinājumiem un jāaicina
katru Eiropas Savienības dalībvalsti rīkoties solidāri.
Nepieciešams dubultot nākamo 2-3 gadu Eiropas Savienības
budžetu. Tas ne tikai palīdzēs valstīm sildīt ekonomikas, bet
arī ļaus celt uzņēmumu maksātspēju, palielināt apgrozījumu,
un tādējādi arī mazināt pieaugošo bezdarbu. Ja finanšu
līdzekļu pieejamība dalībvalstīs ievērojami atšķirsies,
pastāv liela iespēja saskarties ar masveida emigrāciju un vēl
lielāku nevienlīdzību starp valstu iedzīvotājiem.
Tāpat ir nepieciešams pārskatīt esošo Eiropas Savienības
daudzgadu budžetu. Pārdalot vajadzīgo finansējumu par labu
tūlītējai krīzes seku mazināšanai, var tikt izveidots pašlaik
svarīgais valstu atveseļošanās obligāciju fonds.
Šī krīze ievērojami atšķiras no visām iepriekšējām, ko
esam piedzīvojuši līdz šim. Apvienojumā ar izteikti strauju
ekonomikas kritumu, dalībvalstīm ir arī jāturpina cīnīties ar
Covid-19 pandēmiju. Lai gan mēs nevaram paredzēt katru
izaicinājumu, tomēr noteikti varam būt tiem labāk sagatavoti.
Krīzēs vairāk skartajām dalībvalstīm ir jābūt tūlītēji
pieejamam finansējumam, lai izvairītos no ekonomiskās recesijas,
un lai no tā vēlāk neciestu arī pārējās bloka valstis. Jāveido
kopīgu fondu vai finanšu avotu krīžu pārvarēšanai.
Sandra
Kalniete (Eiropas Tautas
partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ārlietu
komitejas locekle,
aizstājēja Starptautiskās
tirdzniecības komitejā un
Drošības
un aizsardzības
apakškomitejā:
– Lai ierobežotu vīrusa izplatību, sildītu ekonomiku un
stimulētu tās atgūšanos pēc krīzes, ES dalībvalstu rīcībai,
pirmkārt, jābūt labi koordinētai un saskaņotai – gan lemjot
par robežu kontroli un pārrobežu satiksmi krīzes laikā, gan par
veselības aprūpes sistēmas darbību šobrīd un investīcijām
pētniecībā, lai izstrādātu vakcīnu un zāles pret
koronavīrusu.
Pēc Eiropas Tautas partijas grupas
priekšlikuma Eiropas Parlaments ir atbalstījis iniciatīvu veidot
īpašu Koronavīrusa solidaritātes fondu 50 miljardu eiro apmērā
dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai, kā arī
vienota ES akadēmiskā tīkla veidošanai pētniecībai un veselības
aprūpes speciālistu sagatavošanai.
Eiropas Tautas
partija uzskata, ka, rīkojoties mērķtiecīgi un apvienojot dažādus
jau esošus finanšu instrumentus, ekonomikas uzturēšanā šobrīd
un tās atjaunošanā pēckrīzes periodā iespējams ieguldīt ap 3
triljoniem eiro, ko kopā veido finansējums gan caur Eiropas
Centrālo banku, gan Eiropas Komisiju un dalībvalstīm. Kontekstā
ar rīcības plānu Eiropas ekonomikas atjaunošanai ir jāizstrādā
jauns Eiropas daudzgadu budžeta piedāvājums – tam ir jākļūst
par dokumentu, kas skaidri parāda ceļa karti Eiropas atveseļošanai
no krīzes.
Koronavīrusa radītā krīze Eiropai, tāpat
kā visai pasaulei ir negaidīts šoks. Mēs apzināmies, ka turpmāk
ES ir jābūt labāk sagatavotai šādām ārkārtas situācijām –
jāveido savlaicīga brīdinājuma sistēma un jāizstrādā vienots
Eiropas Komisijas un dalībvalstu rīcības protokols. Pandēmija arī
parādījusi, ka ir jāizstrādā Eiropas Veselības autonomijas
plāns, paredzot samazināt ES atkarību no trešajām valstīm
svarīgāko medikamentu un medicīnas materiālu ziņā.
Dace
Melbārde (Eiropas
Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Kultūras
un izglītības komitejas
priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Vides,
sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā:
– Covid-19 radītā krīze dod iespēju valstīm kļūt solidārākām.
Lai varētu īstenot visus uzstādītos mērķus un valstu ekonomikas
varētu ilgtspējīgi atgūties, Eiropas Savienībai ir vajadzīgs
spēcīgs jaunais daudzgadu budžets ar pienācīgu finansējumu
kopējam atlabšanas fondam. Būtiski ir panākt lielāku atbalstu
jaunajām ES dalībvalstīm, lai, izejot no krīzes, nevienlīdzības
plaisa starp valstīm mazinātos, nevis vēl vairāk pieaugtu. Arī
Eiropas Centrālajai bankai būs jāturpina spēlēt nozīmīga loma.
Vidējā termiņā jāpanāk, ka Eiropas Savienībā kopumā notiek
ilgtspējīga izaugsme. Tas paredz arī banku savienības izveides
pabeigšanu un makroekonomisko nelīdzsvarotību izlīdzināšanu
starp eirozonas valstīm. Ilgtermiņā jārada risinājumi, lai
pieaugošie parāda līmeņi nebremzē valstu izaugsmes potenciālu.
Nozīmīgos jautājumos ir nepieciešama lielāka koordinācija ES
iekšienē un tam ir vajadzīgi efektīvi mehānismi, lai izvairītos
no vienpusējiem lēmumiem kā, piemēram, robežu slēgšana un
vienotā tirgus apdraudēšana. Tāpat jāuzlabo sadarbība starp ES
kā valstu bloku un trešajām valstīm.
Nils
Ušakovs (Eiropas
Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses
grupa/”Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija), Budžeta
komitejas loceklis,
aizvietotājs Ārlietu
komitejā:
– ES fiskālie pasākumi un likviditātes
atbalsts, ko pieņēmis Eiropas Parlaments, ir būtiski, lai risinātu
pandēmijas problēmu un cīnītos pret krīzi. Mēs maksimāli
izmantojam pašreizējā ES budžeta elastību. Investīciju
iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) nodrošina
likviditāti mazajiem uzņēmumiem un veselības aprūpes nozarei un
pieļauj maksimālu elastīgumu struktūrfondos, ļaujot atlikušos
struktūrfondu līdzekļus izmantot cīņai ar koronavīrusu.
Atbalstu saņēmuši arī lauksaimnieki un zemnieki, un valstu
veselības aizsardzības sistēmu atbalstam izveidota 3 miljardus
eiro vērta programma.
Bezprecedenta pasākumu kopums, par ko
vienojusies Eirogrupa, bija īsts ES solidaritātes solis.
Eiropai ir vajadzīgs apjomīgs ieguldījumu atveseļošanas plāns, kas pārsniedz to, ko Eiropas Stabilizācijas mehānisms, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Centrālā banka jau dara un ko dalībvalstis jau ir īstenojušas valsts līmenī. Ierosinātais atveseļošanas fonds vismaz 1,5 triljonu
eiro apmērā papildus stabilam daudzgadu budžetam, kuram pamatā ir
dotācijas un pašu resursi, ievērojami veicinātu ātru
atveseļošanos.
S&D grupas nostāja un arī mana pozīcija atveseļošanas
fonda izmantošanā ir visizdevīgākā Latvijas iedzīvotājiem, jo
tiek piedāvāts grantu mehānisms, nevis aizdevumi. ES budžeta
piedāvājumus valdība varētu izmantot ne tikai Latvijas ekonomikas
un uzņēmēju atbalstam, bet arī sociālo jautājumu risināšanā,
izmaksājot, piemēram, pabalstus 500 eiro apmērā katram Latvijas
iedzīvotājam, kam šobrīd nav ieņēmumu.
Mēs nebijām gatavi neredzamajam ienaidniekam, ko sauc par koronavīrusu. Vakcīnas izstrāde,
lai aizsargātu cilvēka organismu pret slimību, var aizņemt ilgu
laiku. Tomēr ES imūnsistēmas stiprināšana, lai novērstu līdzīgu
krīzi nākotnē, ir kas tāds, ko varam darīt tagad.
Ne pašreizējā budžeta shēma, ne pašreizējie jaunā daudzgadu
budžeta priekšlikumi nevar garantēt ekonomikas
atjaunošanu. Šobrīd ES līderiem ir jābūt spējīgiem vienoties
par vienotu ES nākotni! Mums tagad ir jābūt
drosmīgākiem un jādomā plašāk nekā iepriekš,
lai izvairītos no smagām sekām. Ir nepieciešams atjaunināt
daudzgadu budžeta priekšlikumu ar mērķi palielināt tā apjomu,
ņemot vērā pandēmijas sociālās un ekonomiskās sekas.
Dalībvalstīm beidzot jāļauj izmantot vairāk ES pašu resursu,
turklāt mums ir vajadzīgs atveseļošanas mehānisms, kurā pēc
iespējas jāizmanto granti.
Inese
Vaidere (Eiropas
Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ekonomikas
un monetārās komitejas
locekle, aizstājēja Vides,
sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā:
– Saprotot, cik steidzīgi dalībvalstīm nepieciešams finansiāls
atbalsts tūlītējai vīrusa seku mazināšanai ekonomikā un
veselības aprūpē, Eiropas Parlamentā esam ātri grozījuši ES
budžetu, tā ļaujot dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro.
Latvijai tie ir ap 800 miljoniem eiro, lai atbalstītu smagāk
skartos cilvēkus un nozares – iepirktu medicīnisko aprīkojumu,
palīdzētu uzņēmējiem un darbiniekiem. Turklāt tagad varam
izmantot līdzekļus no ES fondiem 100% apmērā un nav vajadzīgs
valsts līdzfinansējums.
Centrālai lomai ekonomikas atveseļošanas plānā jābūt
nākamajam ES daudzgadu budžetam. Tas ievērojami jāpalielina un
jāveido tā, lai īpaši daudz investētu 2021.-2022. gadā, kad
visvairāk nepieciešams ekonomikā atgriezt jaudu. Uzskatu, ka šajā
periodā būtu jāpagarina nosacījums par izdevumu segšanu pilnā
apmērā no ES budžeta, bez valstu līdzfinansējuma. Tas ir
Latvijas interesēs, jo par katru budžetā iemaksāto eiro
investīcijās atpakaļ saņemam vismaz trīsreiz vairāk.
Lai nepieļautu līdzīgu krīzi nākotnē, noteikti jāpalielina
ieguldījumi zinātnē un veselības aprūpē ne tikai ārkārtas
situācijā, bet arī ilgtermiņā. Tam jāveido kopīgs investīciju
fonds ES līmenī vismaz 50 miljardu eiro apmērā, lai uzlabotu
veselības aprūpi visās dalībvalstīs. Jāveicina arī medicīnas
aprīkojuma un medikamentu ražošana tepat Latvijā.
Roberts
Zīle (Eiropas
Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Ekonomikas
un monetārās komitejas un
Transporta
un tūrisma komitejas
loceklis, aizstājējs Budžeta
komitejā:
– Līdz šim svarīgākos instrumentus ieviesusi Eiropas Centrālās
banka – 750 miljardi eiro valdības un korporatīvo parādu
uzpirkšanas programmā. Tai sekoja trīs dažādās programmās
īstenota Padomes 540 miljardu palīdzības pakete. Taču kopumā
dalībvalstis ir mobilizējušas vairāk nekā 3 triljonus eiro
uzņēmumu un sabiedrības atbalstam.
Ir pozitīvi, ka, pārvarot grūtības Padomes un Eiropas
Komisijas starpā, nupat sperti pirmie soļi, lai izveidotu tieši
kopēju ES krīzes atbalsta mehānismu. Tā ietvaros būtu iespējama
caur kopēju aizņemšanos īstenota 323 miljardu eiro Savienības
atlabšanas programma un īpaša fleksibilitāte attiecībā pret
Kohēzijas politiku, lai lēmumu kavēšanās vasarā
neietekmētu tās turpināšanos 2021. gadā – pirmajā nākamā ES
daudzgadu budžeta gadā.
Vai un kādā mērā dalībvalstīm izdosies pandēmijas krīzes
iespaidā palielināt finansējumu daudzgadu budžetā, krīzes
pārvarēšanas stratēģijas galvenajā balstā, būs atkarīgs no
vairākiem faktoriem. Lai to vērtētu, jāsagaida Eiropas Komisijas
piedāvājums, kurš gaidāms 6. maijā.
Taču, kopumā runājot, svarīgāks par finanšu apjomu ir
laiks. Jau šobrīd, skatoties proporcijā pret IKP, Latvija nav
spējusi ar pašu resursiem panākt vidējo krīzes palīdzības
finansējuma nodrošinājumu tautsaimniecībai salīdzinājumā ar
vidējo rādītāju ES. Ja līdz jaunā fonda īstenošanai jāgaida
būs gads, disbalanss finansējumā starp dalībvalstīm pieaugs. Tas
var radīt lielus riskus ES vienotā tirgus taisnīgai
funkcionēšanai.
Tatjana
Ždanoka (Zaļo un
Eiropas Brīvās apvienības grupa/ Latvijas Krievu savienība), ,
Lūgumrakstu
komitejas priekšsēdētāja
vietniece, aizstājēja Nodarbinātības
un sociālo lietu komitejā
un Zivsaimniecības
komitejā:
– Vispirms ir jāatzīmē, ka visi jau ES pieņemtie dokumenti un
ieplānotās darbības ir tikai pirmie soļi un vēl daudzi sekos.
Šobrīd galvenā uzmanība ir pievērsta gatavībai ekonomiskajām
sekām un plāniem ES ekonomikas atveseļošanai. Tas ir ārkārtīgi
svarīgi esošajā situācijā. Bet ir vēl kas svarīgāks: cilvēks.
Ekonomiskas sekas būs dramatiskas ne tikai valstīm, bet katram
iedzīvotājam atsevišķi. Manuprāt, ES ir aktīvāk jārīkojas
cilvēku aizstāvēšanai. Ar šo ieceri mums jāuzsāk diskusija par
pamatienākumiem, kā arī par minimālajiem ienākumiem (nevis tikai
par minimālo algu, kā sākotnēji bija plānots).
Es arī uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir
vairāk jāiesaistās katras valsts ekonomiskajā situācijā un,
uzņemoties lielāku atbildību, jāparedz arī lielākas kontroles
funkcijas. Šajā sakarā ir ļoti skumji,
ka balsojumā tika noraidīts manas grupas grozījums rezolūcijai
“Par koordinētu ES rīcību cīņā pret Covid-19
pandēmiju un tās sekām”, kas būtu noteikusi, ka
“Eiropas Savienības saliedētības un tās valūtas savienības
integritātes saglabāšanas nolūkos, ievērojama parāda saistību
daļa, kas tiks izlaista cīņai ar Covid-19 krīzes sekām, ir
jāsaskaņo Eiropas Savienības līmenī”.
