Rīga, 14.apr., LETA. Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā februārī atkal izveidojies pārpalikums, liecina Latvijas Bankas operatīvie dati.
Tekošā konta stāvokļa uzlabošanos galvenokārt veicina importa vērtības straujāks kritums nekā eksportam, kā arī visu pārējo posteņu uzlabošanās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).
Februāra operatīvie dati liecina, ka Latvijas tekošajā kontā izveidojies pārpalikums 0,7 miljonu latu apmērā. Preču bilances deficīts turpinājis strauji samazināties, sasniedzot 114,6 miljonus latu, bet to pilnībā sedza pakalpojumu, ienākumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo.
Latvijas Banka sagaida preču un pakalpojumu reālā eksporta sarukumu šogad par apmēram 9%-10% un importa kritumu – par 16%-17%.
Šis ir otrs pozitīvais tekošā konta mēneša rādījums kopš 2000.gada janvāra, kad mēneša mērījumi tika sākti. Savukārt ceturkšņu griezumā no 1992.gada līdz 1995.gadam tekošais konts bijis pozitīvs, bet, sākot ar 1995.gada ceturto ceturksni, – negatīvs.
Kā ziņots, pagājušā gadā kopumā tekošā konta deficīts sasniedza 2005.gada līmeni – 12,6% no IKP. Tekošā konta stāvokļa uzlabošanos galvenokārt noteica tas, ka importa vērtība kritās straujāk nekā eksports. Arī visu pārējo posteņu attiecība pret IKP nedaudz uzlabojās.
Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja samazināties un pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bija 348,1 miljons latu jeb 8,3% no IKP. 2007.gada atbilstošajā periodā tas bija 771,4 miljoni latu jeb 18,3% no IKP.
Būtiski – par pieciem procentpunktiem – saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, jo preču eksporta un importa gada kritums bija attiecīgi 7% un 14,7%.
Savukārt ienākumu saldo kļuva pozitīvs un ļāva samazināt tekošā konta negatīvo saldo par 4,3 procentpunktiem, jo nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumi Latvijā darbojušies ar zaudējumiem.
Vienlaikus ārvalstu tiešo investīciju Latvijā saldo ceturtajā ceturksnī bija negatīvs jeb 2,3% no IKP. Pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, sniegto pakalpojumu apjomam augot straujāk nekā saņemto pakalpojumu apjomam. Saruka kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.
Ārvalstu tiešās investīcijas samazinājās nozarēs, kurās iepriekš bija vērojamas lielākās tiešo investīciju ieplūdes, – tirdzniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un finanšu starpniecībā, bet ieplūda apstrādes rūpniecībā.
Pagājušajā gadā kopumā ārvalstu tiešo investīciju Latvijā pozitīvais saldo bija 4% no IKP.
Tekošā konta negatīvā saldo finansējumu, tāpat kā iepriekšējos gados, pagājušajā gadā nodrošināja ilgtermiņa cita kapitāla ieplūdes. Pagājušā gada pirmajos trijos ceturkšņos ilgtermiņa parādsaistību pieaugumu noteica banku aizņēmumi, savukārt ceturtajā ceturksnī – valdības aizņēmumi, atsverot ievērojamas īstermiņa kapitāla aizplūdes no bankām.
Latvijas Bankai veicot valūtas intervences, rezerves aktīvi samazinājās gan ceturtajā ceturksnī, gan arī pagājušajā gadā kopumā par 320,2 miljoniem latu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, pasaules finanšu krīzes ietekmē strauji vājinoties ārējam pieprasījumam un pieejai kredītresursiem, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī būtiski saruka preču eksporta apjoms.
“Eksporta un iekšzemes pieprasījuma straujais kritums savukārt izraisīja krasu starppatēriņa preču importa apjoma samazinājumu. Vienlaikus saruka arī kapitālpreču importa apjoms, mazinoties uzņēmumu investīciju un mājsaimniecību izdevumu apjomam ilglietojuma precēm stingrāku kreditēšanas nosacījumu un atalgojuma krituma dēļ,” norāda Grāvītis.
Zemas ekonomiskās aktivitātes un augstas konkurences apstākļos eksportētājiem jārēķinās ar pieprasījuma un cenu sarukumu ārējos tirgos arī šajā gadā. “Samazinoties ienākumiem, paredzams arī turpmāks, taču lēnāks mājsaimniecību importa apjoma kritums, savukārt uzņēmumu importa apjomu noteiks eksporta noiets,” prognozē Grāvītis.
“Veiksmīgai tautsaimniecības attīstībai būtiski, lai, atsākoties ārējā pieprasījuma kāpumam, eksporta uzņēmumi būtu konkurētspējīgi un ar pietiekamu kapacitāti. Tāpēc svarīgi, cik lielā mērā valdība spēs īstenot ātru un konsekventu uz izmaksu ierobežošanu vērstu politiku, vienlaikus sniedzot maksimālu tūlītēju atbalstu eksportam,” akcentēja centrālās bankas pārstāvis.
Kā ziņots, šā gada februārī turpinājis samazināties Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts, turklāt pēc četru mēnešu krituma pieaudzis eksports.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, februārī Latvijas eksports bija 261 miljons latu, bet imports – 385,9 miljoni latu, līdz ar to deficīts bija 124,9 miljoni latu.
Janvārī Latvijas eksports bija 246,2 miljoni latu, bet imports – 393,5 miljoni latu, līdz ar to deficīts bija 147,3 miljoni latu. Pērn februārī eksports bija 369,1 miljons latu, imports – 639,3 miljoni latu, deficīts – 270,2 miljoni latu.
Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada janvārī un februārī bija 1,29 miljardi latu – par 34,2% jeb 667,4 miljoniem latu mazāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 507,2 miljonu latu, kas ir par 27,4% jeb 191,6 miljoniem latu mazāk, bet importa apjoms bija 779,4 miljoniem latu, kas par 37,9% jeb 475,8 miljoniem latu mazāk nekā gadu iepriekš.
Ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada februārī bija 646,9 miljoni latu – par 1,1% jeb 7,2 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 35,9% jeb 361,5 miljoniem latu mazāk nekā pagājušā gada februārī.
