Valdošās koalīcijas partijas vienojušās politiskajiem spēkiem no
valsts budžeta piešķiramo finansējumu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu
vēlēšanās, pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju
pārstāvjiem medijiem pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.
Amatpersona norādīja, ka partijas ir panākušas savstarpēju
vienošanos, nosakot, ka finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no
partiju starta Saeimas, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta
vēlēšanās.
“Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva,
spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās.
Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti,” pārliecināts
Levits.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
(VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem sacīja, ka
politiskā spēka priekšlikums ir noteikt maksimālā saņemamā finansējuma
apmēra griestus gada griezumā. VL-TB/LNNK ieskatā, finansējumam gadā
nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro.
Vienlaikus politiskais spēks rosina būtiski samazināt fizisko personu
ziedotās naudas apmēru partijām, nosakot, ka kopējais ziedojuma apmērs
nedrīkstētu pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.
Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts
skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums
nozīmē, ka, pieņemot attiecīgu regulējumu, partijām fiziskas personas
varēs ziedot četras reizes mazāk nekā patlaban.
“Mēs esam vienisprātis par mērķi nostiprināt partijas. Svarīgi, lai
partiju finansējumu ietekmē dalība visās vēlēšanās, lai partijas
startētu visās vēlēšanās un partiju sistēma nobriestu,” teica Pavļuts.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pauda,
ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir politiskā brieduma
jautājums, par ko nevajadzētu smīkņāt, jo Latvijai nepieciešama
neatkarīga politiskā vara.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe
sacīja, ka ir labi zināms, ka tie, kas maksā, “pasūta ne tikai mūziku,
bet arī likumprojektus”, tāpēc tas ir būtisks solis, lai visa lobēšana
notiktu godīgā cīņā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes arī informēja, ka
valdību veidojošās partijas ir vienojušās arī par to, kā vislabāk
veidot partiju finansēšanas likumu. “Vienojāmies koalīcijā, ka valsts
finansēšanu partijām ieviesīsim pakāpeniski, tādējādi rodot naudu
sabiedriskajiem medijiem,” uzsvēra Kariņš. Sabiedriskajiem medijiem
tādejādi nākamajā gadā rasts papildu viens miljons eiro.
Valsts prezidents uzsvēra, ka vienošanās par lielāku valsts budžeta
finansējumu politiskām partijām ir liels solis uz priekšu “30 gadus
pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā”.
“Mums bija ļoti vāja finansēšana no valsts budžeta, kas padarīja
partijas atkarīgas no privātiem sponsoriem, kas ne vienmēr darbojas
sabiedrības labā. Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā
uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā
– vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā,” uzsvēra prezidents.
Viņš akcentēja, ka piešķirtā finansējuma izlietojumam jābūt
caurspīdīgam, vienlaikus norādot, ka kārtību līdzekļu izlietojuma
kontrolei būtu jāizstrādā Ministru kabinetam.
Viņaprāt, finansējums būtu tērējams partijas darbības
organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai, kā arī politisko spēku
komunikācijai ar sabiedrību.
“Tas ir nepieciešams, lai partijas varētu funkcionēt tā, kā tām
demokrātijā būtu jāfunkcionē,” pauda prezidents, uzsverot, ka tas ļaus
Latvijā tapt spēcīgām politiskām organizācijām, tuvojoties tam, kāda
situācija ir tostarp abās pārējās Baltijas valstīs.
Līdz šim tika runāts par to, ka partijām piešķiramo valsts
finansējumu varētu sasaistīt ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tieslietu
ministrijas (TM) sagatavojusi grozījumus Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likumā, kas paredz, ka par katru Saeimas
vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu
gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā līdz šim. Līdz šim 2% barjeru vēlēšanās
pārvarējušās partijas saņēma finansējumu 0,71 eiro apmērā par katru
saņemto vēlētāju balsi.
Derīgās zīmes par katru balsi 13.Saeimas vēlēšanās partijām, kas
pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta
finansējums būtu 4 515 775 eiro.
Vēl tika plānots, ka partijas katru gadu saņems bāzes finansējumu 100
000 eiro apmēra. Vadoties no 13.Saeimas vēlēšanām, 10 partijas
pārsniegušas 2% slieksni, līdz ar to 2020.gadā un turpmākajos gados būtu
nepieciešams papildu finansējums viena miljona eiro apmērā, tas ir,
katrai partijai 100 000 eiro apmērā kalendārā gada laikā.
Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā norādījusi, ka
finansējuma piešķiršanas periods tiktu piesaistīts Saeimas pilnvaru
laikam.
