Rīga, 9.maijs, LETA. Tā dēvētā Eiropas Savienības (ES) fiskālā disciplīnas līguma ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu parlamentāriešu atbalsts, trešdien vienbalsīgi nolēma Saeimas Ārlietu komisijas locekļi, ņemot vērā ekspertu ieteikumus.
Balsojumā atturējās trīs deputāti – Raimonds Rubiks (SC), Nikolajs Kabanovs (SC) un Iveta Grigule (ZZS). Grigule norādīja, ka grib redzēt līgumā nosacījumus ekonomikas izaugsmei. Zaļo un zemnieku savienībā uzskata, ka nav jāsteidzas ar līguma ratifikāciju. Nākamnedēļ ZZS Saeimas frakcija grib uzklausīt premjera Valda Dombrovska (V) viedokli par šo līgumu.
Plānots, ka līgumu Saeima skatīs 17.maijā. Savukārt 23.maijā tas atgriezīsies Saeimas Ārlietu komisijā, bet 31.maijā Saeima līgumu varētu skatīt otrajā jeb pēdējā lasījumā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) deputātus informēja, ka līgumu jau ratificējusi Grieķija, Portugāle un Slovēnija. Savukārt Īrijā par līgumu gaidāma tautas nobalsošana. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidroja, ka Latvijā tautas nobalsošana par līgumu iespējama, izpildoties diviem kritērijiem – to rosina vismaz 50 Saeimas deputāti un līgumam jāparedz būtiskas izmaiņas Latvijas dalības ES nosacījumos.
Valdība likumprojektu par ES fiskālās disciplīnas līgumu atbalstīja jau 28.februārī. To Briselē kopā ar citu ES valstu līderiem 2.martā parakstīja premjers Dombrovskis. Līgumam nepievienojās Čehija un Lielbritānija.
Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien ar balsu vairākumu konceptuāli atbalstīja likumprojektu par ES fiskālās disciplīnas līgumu.
Arī budžeta komisijā pret līgumu iebilda apvienības “Saskaņas centrs” (SC) pārstāvji. Deputāts Igors Pimenovs (SC) norādīja, ka tas nepasargās no jaunām krīzēm, bet kaitēs valsts izaugsmei. “Pamats izskatās visai šaubīgs,” teica politiķis. Savukārt ZZS deputāts Uldis Augulis norādīja, ka nebalsos ne par, ne pret, jo priekšā vēl esot ZZS sarunas ar premjeru par šo jautājumu.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs (RP) uzsvēra, ka no šī līguma apstiprināšanas būs atkarīgs, kāda “ātruma” valstu kategorijai vēlas pievienoties Latvija, turklāt bez šī līguma ratificēšanas Latvijas iestāšanās eirozonā nebūtu iespējama. Viņš arī atzina, ka būtu labi šo līgumu ratificēt līdz Jāņiem.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna (V) skaidroja, ka līgums vajadzīgs, lai valstī būtu sabalansēts budžets bez pārāk liela deficīta un nebūtu nepieciešama konsolidācija nākotnē, tādējādi būšot vieglāk pārvarēt nākotnē gaidāmās krīzes.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) pauda, ka šī līguma noslēgšana ir ļoti vajadzīga Latvijai un tas paaugstinās mūsu drošību. “Mēs esam visvairāk ieinteresēti stabilā Eiropā un eirozonā,” teica Reirs.
Līgumā minētās prasības par fiskālo disciplīnu ir jāiestrādā nacionālajās tiesību normās, vēlams, konstitucionālā līmenī, vai kā citādi jānodrošina to ievērošana valsts budžeta procesos. Turklāt valstīm ir pienākums izveidot mehānismu, kurā, ja gadījumā netiek pildīti fiskālie kritēriji, automātiski tiktu sākts process, kura mērķis būtu atgūt atbilstību tiem.
Līgums paredz atbildību par tajā noteikto fiskālās disciplīnas noteikumu neievērošanu. Proti, Eiropas Savienības tiesa, (EST) atkārtoti konstatējot, ka fiskālās disciplīnas noteikumi nav iestrādāti nacionālajos tiesību aktos noteiktajā termiņā, vai tiem nav pietiekami saistošs raksturs, valdībai izstrādājot ikgadējo budžetu, var piespriest soda naudu vai kavējuma naudu līdz par 0,1% no IKP. Piespriestā summa eirozonas valstīm ir iemaksājama Eiropas stabilitātes mehānismā, bet neeirozonas valstīm – ES budžetā.
Paredzēts, ka līguma normas pēc iespējas ātrāk, kad tas būs politiski iespējams, tiks iestrādātas ES tiesību aktos. ES institūcijas darbojas saskaņā ar kompetencēm, kas noteiktas ES tiesībās. Valstis savukārt šajā līgumā uzņemas papildu saistības īstenot ciešāku savstarpējo attiecību modeli konkrētā jautājumā. Eirozonas dalībvalstu valstu vai valdību vadītāji vidēji divas reizes gadā tiekas neformālos eiro samitos. Tajos piedalās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs tiek uzklausīts. Par samitos notiekošo tiek informētas pārējās ES dalībvalstis.
Tās neeirozonas valstīs, kas līgumu ratificējušas, arī var piedalīties eiro samitos, kad tiek apspriesta konkurētspēja, eirozonas vispārējās struktūras izmaiņas, un vismaz reizi gadā, kad tiek apspriesti šī līguma ieviešanas jautājumi. dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta pārstāvji tiek aicināti regulāri tikties, lai apspriestu ekonomikas un budžeta politiku.
Līgums ir jāratificē līgumslēdzējām pusēm atbilstoši katras valsts nacionālajām procedūrām. Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis, kas plānots līdz 2013.gada 1.janvārim. Prasība par fiskālās disciplīnas noteikumu iestrādāšanu valstu nacionālajās tiesību normās jāizpilda gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Neeirozonas valstīs līgums stāsies spēkā tad, kad tās līgumu būs ratificējušas un pievienojušās eirozonai. Ja neeirozonas valsts to vēlas, tā var paziņot, ka piemēros līguma sadaļas par fiskālo disciplīnu un ekonomikas politikas koordināciju ātrāk.
