Nākamā gadā valsts budžeta izdevumiem vajadzētu būt par 94,6
miljoniem eiro mazākiem, ceturtdien žurnālistiem stāstīja Fiskālās
disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka.
Viņa prezentēja padomes sagatavoto Fiskālās disciplīnas uzraudzības
ziņojumu par valsts budžetu 2020.gadam, kas sagatavots pirms piektdien,
11.oktobrī, gaidāmā valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu.
Pēc Šteinbukas teiktā, lai arī iepriekš eirokomisārs Valdis
Dombrovskis (JV) Latvijas 2020.gada budžeta projektu novērtējis kā
atbilstošu Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas normām, Fiskālās
disciplīnas padome nākamā gada budžetu vērtēja, ņemot vērā Latvijas
likumu, kas attiecībā uz fiskālo disciplīnu ir striktāks.
“Saskaņā ar Latvijas fiskālās disciplīnas normām, 2020.gada budžeta
izdevumiem vajadzētu būt par 94,6 miljoniem eiro mazākiem,” pauda
Šteinbuka un piebilda, ka tikai valdība var lemt – ņemt vērā šo
ieteikumu vai neņemt.
Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padomes locekle uzsvēra, ka kopumā
Latvijas fiskālā disciplīna uz citu ES valstu fona ir vērtējama kā laba,
sevišķi, ja vērtē valsts parāda apmēru pret iekšzemes kopproduktu
(IKP). “Ar mūsu valsts parāda apmēru viss ir kārtībā. Arī vispārējā
valdības budžeta bilance pēdējos gados ir labāka nekā vidēji eirozonā un
ES,” informēja Šteinbuka.
Neskatoties uz to, Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību aktīvāk
domāt par “drošības spilvenu”, ņemot vērā nenoteiktību ārējos tirgos.
Šteinbukas ieskatā, šā gada jūnijā apstiprinātās ekonomikas izaugsmes
prognozes 2020.gadam iespējams būs jāpārskata, par ko jau tagad brīdina
atsevišķi ekonomisti.
“Būtu jāveido “drošības spilvens”, lai sagatavotos lēnākai ekonomikas
izaugsmei. Valdībai vajadzētu piesaistīt analītiķus budžeta un
ekonomikas politikas veidošanā, lai kopīgi izstrādātu pasākumu plānu
ekonomisku svārstību apstākļos,” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes
eksperte.
Viņa atgādināja, ka 2016.gadā izdevās izstrādāt budžetu ar
pārpalikumu, turpretī turpmākajos gados budžets tika gatavots ar
deficītu, neņemot vērā, ka ekonomikas izaugsme pārsniedza 4%.
“Tajā laikā ekonomika strādāja uz sava potenciāla robežas, tāpēc
palielināt deficītu nebija īpaši liela pamatojuma. Tas noveda pie tā, ka
radās liels pieprasījums pēc darbaspēka un auga algas, kas apsteidza
produktivitāti, radot dažādus riskus. Labi, ka inflācija saglabājās zema
un ekonomikas pārkāršanas iespējas bija ierobežotas,” klāstīja
Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve atzinīgi izteicās par valdības
centieniem 2019.gada un 2020.gada budžetos ievērot fiskālās disciplīnas
prasības, kā arī turpmākajos gados plānojot pakāpenisku budžeta deficīta
samazinājumu.
Šteinbuka arī atzinīgi izteicās par valdības plāniem 2020.gada
budžetā mazināt nevienlīdzību zemāk atalgoto strādājošo vidū, palielinot
neapliekamo minimumu straujāk, nekā iepriekš plānots. Tomēr, Fiskālās
disciplīnas padomes ieskatā, ierobežotās budžeta iespējas liedz straujāk
uzlabot sociālo pabalstu sistēmu trūcīgajiem.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas
izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu
ievērošanas uzraudzību.
