Rīga, 2.jūl., LETA. Tuvākajos gados par liela apjoma kreditēšanu ir jāaizmirst, intervijā žurnālam “Kapitāls” norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
“Negribas būt pārāk lielam pesimistam, bet es domāju, ka šajā ziņā drīzumā būsim 2001.-2002.gada līmenī,” uzsver eksperts.
Viņš akcentē, ka problēmas ar naudas resursiem ekonomikā ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Līdz ar to tuvākajos pāris gados pašiem uzņēmējiem ir jābūt maksimāli likvīdiem.
“Cerēt, ka apgrozāmos līdzekļus varēs vienkārši paņemt bankās? Neredzu, ka šāda iespēja būs. Katrā ziņā – ne tajos apmēros kā līdz šim, kad daudziem bija kredītlīnijas simtos tūkstošu,” brīdina FKTK pārstāvis.
Kā skaidro Brazovskis, banku likviditāti ietekmē gan valsts izdevumu samazinājums, gan iedzīvotāju lēmumi.
“Banku likviditāti un arī stāvokli ekonomikā ietekmē iedzīvotāju lēmumi – tam es gribētu pievērst visu noguldītāju uzmanību. Sevišķi to ļaužu uzmanību, kuriem ir zem 50 000 eiro (35 000 latu), kas ir valsts garantētā noguldījumu summa. Padomājiet ar galvu, pirms jūs ejat uz banku, lai turpu šurpu mainītu, ņemtu ārā, liktu zem matrača savus ietaupījumus… Padomājiet par savu drošību, kad jūs dodaties uz banku, lai izņemtu savu noguldījumu! Un neaizmirstiet arī par saviem radiniekiem, no kuriem kāds varbūt ir iesaistīts biznesā, kur nepieciešami apgrozāmie līdzekļi,” uzsver FKTK priekšsēdētājas vietnieks.
“Jo vairāk noguldījumu no bankām izņems, jo vairāk samazināsies kredītresursu pieejamība un iespēja atjaunot kreditēšanu. Agrāk, lai atgūtu garantēto noguldījumu līdz 10 000, bija jāgaida trīs mēneši. Tagad šis laiks ir samazināts līdz 20 dienām. Tik ilgi taču var pagaidīt.”
