2010.-2019.gada vidējā gaisa temperatūra
Latvijā sasniegusi +7,1 grādu, kas ir 1,4 grādi virs 1961.-1990.gada
klimatiskās normas, liecina aģentūras LETA apkopotie Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Salīdzinot ar pašreizējo normu – 1981.-2010.gada vidējo temperatūru – šī desmitgade bijusi par 0,7 grādiem siltāka.
Turklāt pēdējo piecu gadu vidējā gaisa temperatūra pakāpusies vēl par 0,4 grādiem augstāk, sasniedzot +7,5 grādus.
Šis gads Latvijā bijis 1,7 grādus siltāks nekā 1981.-2010.gads un 2,4 grādus siltāks nekā 1961.-1990.gads.
Normu meteoroloģijā aprēķina atbilstoši Pasaules meteoroloģijas
organizācijas (PMO) vadlīnijām. 1961.-1990.gadu izmantoto kā standarta
references periodu klimata pārmaiņu novērtēšanai. Pašreiz spēkā esošā
norma ir 1981.-2010.gada vidējās parametru vērtības, bet no 2021.gada
par normu sauks 1991.-2020.gada vidējos aritmētiskos lielumus.
Atbilstoši LVĢMC ziņojumam par klimata pārmaiņām šā gadsimta beigas
Latvijā gaidāmas 3,5-5,5 grādus siltākas nekā 1961.-1990.gadā. Turklāt
sagaidāms, ka gada maksimālā gaisa temperatūra kāps par 3,6-5,7 grādiem,
bet minimālā temperatūra kļūs pat par 9,3-13,5 grādiem augstāka. Tātad
straujākā sasilšana gaidāma ziemās un naktīs, bet vasarās un dienas
laikā gaisa temperatūra kāps mērenāk.
Tāpat tiek prognozēts, ka būtiski saruks sala dienu skaits – šā
gadsimta beigās Latvijā gaidāmas vairs tikai 53-82 dienas ar salu gadā,
salīdzinot ar 134 dienām standarta references periodā. Attiecīgi
samazināsies arī sniega un ledus apjoms, bet biežākas kļūs lietusgāzes.
Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā 2019.gads noslēdz dekādi ar
rekordaugstu gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju
atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes, secinājusi
PMO.
