Rīga, 10.okt., LETA. Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai un atcelt robežkontroli uz Šengenas iekšējām robežām, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem apliecināja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.
Ministrs norādīja, ka Latvijā nav būtisku problēmu Šengenas prasību izpildē, un to apliecinājusi arī komisija, kas nesen pārbaudīja valsts gatavību šī mērķa izpildei.
Austrijas vadītā komisija veikusi ļoti skrupulozas pārbaudes, apmeklējusi Rīgas Pasažieru ostu, vairākas Robežsardzes daļas un Valsts policijas nodaļas, kā rezultātā tai nav bijis būtisku iebildumu, norādīja Godmanis.
Ministrs pavēstīja, ka Latvija ir gatava ar 1.janvāri atvērt sauszemes robežas ar Lietuvu un Igauniju, bet, sākot ar nākamā gada martu, – arī lidostas. Viņš atzīmēja, ka starptautiskā lidosta “Rīga” Šengenai ir gatava jau šobrīd. Jau darbojas jaunais lidostas terminālis, kurā tiks apkalpotas lidmašīnas, kas ielidos no vai izlidos uz kādas ārpus Šengenas teritorijas esošu valsti. Līdz ar to lidosta ir gatava nodalīt Šengenas līguma valstu pasažieru plūsmas no citām. Ne visās topošajās Šengenas līguma dalībvalstīs šis darbs ir paveikts, norādīja ministrs.
Līdz ar pievienošanos Šengenas zonai, uz sauszemes robežām ar Lietuvu un Igauniju tiks demontēti arī visi šķēršļi, kas būtiski kavē satiksmi. Piemēram, Ainažu robežkontroles punktā nojauks ceļa vidū esošās nojumes un sadalošās joslas, skaidroja Godmanis. Saskaņā ar Šengenas līguma ieviešanas prasībām jānodrošina, lai šos agrākos robežpārejas punktus varētu šķērsot, nesamazinot ātrumu.
Ministrs norādīja, ka ceļu malās esošās robežkontroles punktu būves tomēr tiks saglabātas. Turklāt lielākie robežpārejas punkti, piemēram, Grenctāles punkts, tiks pārveidoti par kontaktpunktiem sakaru uzturēšanai starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežsargiem.
Godmanis arī atgādināja, ka ārkārtas situācijās Šengenas līguma dalībvalstīm ir tiesības uz laiku atjaunot robežkontroli. Piemēram, Vācija šādi rīkojās G8 valstu vadītāju sanāksmes laikā.
Liela daļa robežsargu no slēgtajiem robežkontroles punktiem tiks pārvietoti uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Šī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža ir ļoti būtiski nostiprināta, norādīja iekšlietu ministrs. Par Šengenas un Latvijas līdzekļiem uz robežas uzstādīti novērošanas torņi, elektroniskie sensori, iegādāti transporta līdzekļi, helikopteri un patruļkuģi. Robežsardzes un policijas rīcībā ir arī Šengenas Informācijas sistēmas datubāzes, kurās varēs noskaidrot, vai konkrētā persona nav meklēšanā kādā citā Šengenas dalībvalstī.
Latvija uzņēmusies iniciatīvu Šengenas līguma paplašināšanās svinību organizēšanā. Uz plašajām svinībām 21.decembrī Latvijā varētu ierasties aptuveni simts amatpersonas no citām Šengenas dalībvalstīm. Iespējams, ka viesu vidū varētu būt arī ES tieslietu komisārs Franko Fratīni, norādīja ministrs.
Savukārt, lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu Latvijas iedzīvotājus, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi dažādus informatīvos materiālus. Gada beigās televīzijas kanālos tiks pārraidīti arī īpaši skaidrojoši klipi, informēja Godmanis.
Kā ziņots, ES prezidējošā valsts Portugāle pavēstīja, ka Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Čehija, Polija, Slovēnija, Slovākija un Malta Šengenas zonai varētu pievienoties jau 21.decembrī. Arī Fratīni vairākkārt apliecinājis, ka jaunās deviņas dalībvalstis Šengenas zonā tiks uzņemtas jau decembra beigās, nevis nākamā gada sākumā un tā būs “Ziemassvētku dāvana eiropiešiem”.
Patlaban Šengenas zonā ir tādas ES dalībvalstis kā Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija un Īslande. Savukārt ES dalībvalstis Lielbritānija un Īrija nav Šengenas līguma dalībnieces. Šengenas līguma valstīm nepievienojas arī Kipra, aģentūrai LETA norādīja Saeimas Informācijas centra pārstāvis Nils Jansons.
