Grieķijas bankrota draudu ietekme uz Latviju ir daudz būtiskāka nekā Grieķijas vieta Latvijas eksporta un importa bilancē, kā arī investīciju portfelī.
No otras puses, šī ietekme ir vairāk virtuāla nekā reāla, jo Grieķija ģenerē pretējus impulsus, kuri dzēš viens otru. Cik pamatoti ir teikt, ka jebkuras pasaules mērogā pamanāmas ziņas samazina jēlnaftas un tālāk degvielas cenas (tiek izmantotas šo cenu šūpošanai – spekulantu iedzīvošanās veidam), tik pamatoti ir bažīties, ka degvielas cenas Latvijā celsies, kompensējot eiro un tātad arī lata maiņas kursa kritumu pret ASV dolāru.
Tieši tāpat ir ar procentu likmēm jeb naudas cenu. Tai ir vienlaikus jākrīt un jāaug viena un tā paša iemesla dēļ, ka Eiropas Centrālā banka emitē praktiski neierobežotu eiro daudzumu. Tādējādi eiro ir jābūt lētam, jo to producē, lai visiem pietiktu un pāri paliktu, un jābūt dārgam, jo procentu likmēm jākompensē zaudējumi, kādus naudas īpašniekiem nodara inflācija, kas neizbēgami seko eiro drukāšanai.
Grieķija varbūt nemaz nav šo impulsu cēlonis, bet grēkāzis, ko vainot par pasaules ekonomikas kopējo nestabilitāti.
