Aizvadītajās divās nedēļas ziņots par šosezon
pirmajiem trim nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un
akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.
Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas – sirds,
asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem
nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā. Divi no mirušajiem bija vecumā
virs 50 gadiem, bet viens – virs 85 gadiem.
Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika reģistrēti 86 nāves gadījumi.
SPKC dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti
visās administratīvajās teritorijās, kuras iekļautas gripas monitoringā.
Kopā ambulatorajās iestādēs reģistrēti 111 klīniski apstiprināti gripas
gadījumi. Tomēr novērojams kritums gripas intensitātē par aptuveni
divām trešdaļām salīdzinājumā ar nedēļu, kura sākās ar 16.decembri.
Intensitātes samazināšanās ir daļēji skaidrojama ar īsu darba nedēļu un
brīvlaiku skolās, norādīts SPKC pārskatā.
Iepriekšējā nedēļā slimnīcās nokļuvušo ar gripas infekciju saistīto
gadījumu skaits ir samazinājies par 31 pacientu, proti, līdz 114
stacionētiem pacientiem – starp tiem arī desmit pacienti ar gripas
izraisītu pneimoniju.
Kopš aizvadītās nedēļas gripas intensitāte samazinājusies visās
teritorijās, lai gan augstākā intensitāte reģistrēta Jelgavā, kur
konstatēti 215,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Savukārt Rīgā
reģistrēti 151,7 un Jūrmalā – 103,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Daugavpilī, Gulbenē, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī
intensitāte bija mazāka nekā 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tas
ir, zem epidēmijas robežas.
Līdzīgi kā iepriekš, arī aizvadītajā nedēļā visbiežāk gripa un akūtu
augšējo elpceļu infekcijas novērotas bērniem līdz 14 gadu vecumam.
Arī akūtu augšējo elpceļu infekcijas gadījumos ievērojami kritusies
saslimstība. Iepriekšējā nedēļā reģistrēti vidēji 525,4 gadījumi uz 100
000 iedzīvotājiem, kas ir teju uz pusi mazāk nekā nedēļā no 16.decembra
līdz 22.decembrim.
Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar
hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām
slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām
infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši
bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas
izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka
imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība
parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties
pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti,
piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt
vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.
