Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais
institūts “Bior” aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju
piedalīties unikālā “citizen science” jeb sabiedriskās
zinātnes iniciatīvā, apzinot šķēršļus Latvijas upēs. Par to
informē “Bior” sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Dimante.
Dodoties pārgājienā gar upi, laivojot vai makšķerējot,
ikvienam ir iespēja mobilajā aplikācijā “Dabasdati.lv”
atzīmēt vietu ar novērotajiem vai uzietajām grūti pārvaramām
caurtekām zivīm, piemēram, aizsprostiem, aizsprostu paliekām,
bebru aizsprostiem, ūdenskritumiem.
“Dabasdatu” mobilās lietotnes kartē ir iespēja ievietot
savus novērojumus, šķēršļa atrašanās vietu un fotogrāfiju.
Lai to izdarītu, lietotājiem nepieciešams aktivizēt vai izveidot
jaunu kontu portālā “Dabasdati.lv”, uzstādīt “Android”
vai “iPhone” lietotni, tās uzstādījumos izvēlēties iespēju
“Pielāgot Bior projektam” un sākt ziņot šķēršļus upēs.
Ievāktie dati nonāks kopējā “Dabasdati.lv” krātuvē un
tiks nogādāti institūta “Bior” pētniekiem izvērtēšanai.
Šķēršļu precīzai atzīmēšanai, mobilā lietotne izmanto
“Karšu izdevniecības Jāņa sēta” pamatkarti un Latvijas
Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofotokarti.
“Bior” vadošie pētnieki uzsver, ka tikai dažas Latvijas
upes no iztekas līdz grīvai ir brīvas no šķēršļiem. Pārējām
Latvijas upēm plūdumu kavē ne tikai lielāki vai mazāki
aizsprosti, bet arī aizsprostu paliekas, neveiksmīgi ieliktas
caurtekas, akmeņu krāvumi un bebru dambji. Šādi šķēršļi
atstāj būtisku ietekmi arī uz zivīm – migrācija uz nārsta
vietām ir svarīga ne tikai lašiem, taimiņiem, nēģiem un vimbām,
bet arī daudzām mazāk zināmām zivju sugām.
Šķēršļu apzināšana upēs ir pirmais solis uz to ietekmes
mazināšanu. Iedzīvotāju iesūtītā informācija tiks izmantota
Latvijas upju inventarizēšanā, kuru šobrīd veic “Bior”
pētnieki. Pēc tam Latvijas upes 19 tūkstošu kilometru garumā
tiks ierindotas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās
nozīmes zivju faunas saglabāšanā.
Nozīmīgāko mazāko šķēršļu nojaukšanu būs iespējams
īstenot piesaistot finansējumu no “Life GoodWater IP” mazo
grantu programmas vai Zivju fonda, savukārt risinājumi lielākiem
šķēršļiem tiks meklēti valsts programmās.
Latvijas upju sarakstu “Bior” vadošie pētnieki izstrādā
sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
speciālistiem. Visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru
garos posmos un par katru upes posmu datubāzē tiks iekļauta
pieejamā informācija, piemēram, upes kritums, gultnes substrāts,
zemes izmantošanas veids upes krastā.
Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju
nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī
saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Šāda datu
bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas
pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu
efektivitāti.
