Zināmā mērā ļaujoties masu histērijai par to, ka 2. pensiju līmeņa nauda finanšu krīzes brīdī var aiziet zudumā, Latvijā visu pērno gadu cilvēki ir centušies mainīt pensiju naudas ieguldījumu plānus – no aktīvākajiem un tātad riskantākajiem uz konservatīvajiem.
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, dalībnieku skaits aktīvajos pensiju plānos gada laikā samazinājies par desmit procentiem.
“Diemžēl cilvēku informētība un zināšanas par pensiju 2. līmeni, ieguldījumiem, finanšu līdzekļiem un visām ar to saistītām lietām Latvijā ir ļoti zema. Cilvēki uztraucas par to, ka viņu pensiju plāni vienā brīdī nes zaudējumus, bet lielākā daļa ir izvēlējušies visdinamiskākos plānus,” secina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko.
Pirmie krīzes situācijā zaudēja aktīvākie ieguldījumu plāni, taču, uzlabojoties stāvoklim finanšu tirgos, tie ir arī ir vislielākie ieguvēji, kuri jau tagad uzrāda vislielākos peļņas procentus. Pensiju fondos notiek stabilizācija, un pērn vidējais ienesīguma procents pensiju fondos bija 12,3 – zemāks konservatīvajos plānos (sākot no 4,8%), visaugstākais aktīvajos (līdz pat 20%).
