Iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas likumos un noteikumos no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam

Valsts
kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izveidojusi apkopojumu par
iedzīvotājiem un dažādām mērķgrupām būtiskākajām izmaiņām likumos un citos
tiesību aktos, kas stāsies spēkā laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31.
martam.

Aizsardzības ministrija 

• Grozījumi
  Militārā dienesta likumā un Zemessardzes likumā paredz pazemināt sodāmības prasības uzņemšanai
  militārajā dienestā un izveidot komisiju, kura vērtēs to Latvijas pilsoņu
  uzņemšanu profesionālajā dienestā vai Zemessardzē, kuri ir sodīti par tīšu
  kriminālpārkāpumu, tīšu, mazāk smagu noziegumu vai par valsts noslēpuma
  izpaušanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc
  nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir
  pagājuši ne mazāk kā pieci gadi. Ja komisija nolems, ka kandidāta
  izdarītais noziedzīgais nodarījums neietekmē viņa pieņemšanu dienestā,
  kandidāts varēs turpināt iestāšanās procesu profesionālajā dienestā vai
  Zemessardzē. Grozījumi minētajos likumos stāsies spēkā līdz 2021. gada 1.
  martam.

• Grozījumi Valsts
  un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz turpmāk neizmaksāt
  dzīvojamās telpas īres kompensāciju karavīriem, kuri ir nodrošināti ar
  dienesta dzīvokļiem, bet no aizsardzības nozares budžeta segt dzīvojamās
  telpas īres maksu, nekustamā īpašuma nodokli, ja tāds tiek piemērots,
  koplietošanas elektroenerģijas izdevumus un siltumenerģijas izdevumus. Normas
  stāsies spēkā līdz 2021. gada 1. martam.

Ekonomikas ministrija 

• Grozījumi
  Būvniecības likumā paredz uzlabojumus būvniecības procesa regulējumā amata meistariem un
  restauratoriem, kuri veic vai vada būvamatniecības vai restaurācijas
  darbus, skaidri nosakot tiem patstāvīgās prakses tiesības būvniecībā.
  Jauninājumi arī paredz atcelt ierobežojumu būvspeciālistiem ar būvtehniķa
  profesionālo kvalifikāciju turpināt strādāt būvdarbu vadītāja un
  būvuzrauga profesijā pēc 2020. gada 31. decembra, kā arī paredz tiesības
  veikt izmaiņas būves lietošanas veidā projektēšanas un būvdarbu laikā, kā
  arī lietošanas veida maiņas nosacījumus. Minētās normas stājas spēkā 2020.
  gada 31. decembrī.

• Grozījumi
  Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā nodrošinās komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu
  lietotāju tiesību aizsardzību, noteiks kārtību, kādā biedrības un
  nodibinājumi var iegūt tiesības pārstāvēt komerciālo vai korporatīvo
  tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā, kā arī nosaka šī procesa uzraudzības
  iestādi – Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).  Šīs normas stāsies spēkā 2021. gada
  1. janvārī.

• Jaunas Eiropas
  Savienības energomarķējuma prasības elektroiekārtām stāsies spēkā 2021. gada 1.
  martā. Līdz ar jaunām prasībām tiks mainīts energomarķējums piecām
  produktu grupām – ledusskapjiem un saldētavām, trauku mazgājamām mašīnām,
  veļas mazgājamām un žāvējamām mašīnām, televizoriem un elektroniskiem
  displejiem. No 2021. gada 1.septembra jaunās prasības būs piemērojamas arī
  gaismas avotiem – spuldzēm. Energomarķējuma prasību uzraudzību nodrošinās
  PTAC.

• Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi
  Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku
  energoefektivitātes minimālās prasības” ir stājušies spēkā 2020. gada
  16. decembrī, bet atsevišķas
  noteikumu punktu prasības stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.
  Piemēram, noteikumi nosaka ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās
  prasības jeb ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni, kuru pārsniedzot
  ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas
  pasākumus, kā arī prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu
  ierīkošanai publiskās ēkās. 2021. gada 1. janvārī stāsies spēkā
  prasības ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu
  funkcionalitātei un uzstādīšanai, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču
  uzstādīšanai un ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaitei. Tas
  nozīmē, ka visās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas
  uzskaiti jāveic, prioritāri izmantojot attālināti nolasāmus individuālus
  siltumenerģijas patēriņa skaitītājus vai sekundāri – individuālus siltuma
  maksas sadalītājus, ja tas ir ekonomiski pamatoti. 

• No nākamā gada pirmās dienas tiek apstiprināta
  Oficiālās statistikas programma 2021. – 2023. gadam: valstī nodrošināmās
  oficiālās statistikas saraksts, kas tiek veidots trīs gadu plānošanas
  periodam. Programmā ir sniegta informācija par galvenajām statistikas
  tēmām, norādot oficiālās statistikas nosaukumu, institūciju, kura ir
  atbildīga par šīs statistikas nodrošināšanu, statistikas publicēšanas
  periodiskumu un datu iegūšanas veidu un avotu. Programmā var redzēt arī
  izvērstāku informāciju par 2021. gadā publicējamajiem oficiālās
  statistikas rādītājiem, to detalizāciju un publicēšanas periodiskumu. To
  paredz Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 691 “Noteikumi par Oficiālās statistikas
  programmu 2021.–2023. gadam”.  

Finanšu ministrija

• Tiek samazināti
  darbaspēka nodokļi vispārējā nodokļu režīmā (valsts sociālās
  apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vispārējā režīmā strādājošajiem
  samazinās par 1% – 0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam.) Tas nozīmē,
  ka vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem jeb darbiniekiem ar noslēgtu
  standarta darba līgumu katru mēnesi no algas tiks aprēķināti mazāki
  nodokļi. Šāds solis veicinās gan vietēja, gan starptautiska mēroga
  uzņēmumu konkurētspēju.
• No 1. janvāra palielināsies
  ienākumi darbiniekiem, kuri saņem darba algu zem vidējās valstī:

• • No 1200 līdz 1800 eiro
    mēnesī tiek palielināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar
    iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

  • Tiek palielināta minimālā
    alga no 430 līdz 500 eiro mēnesī, kas ir vēl viens solis cilvēku
    labklājības un sociālās drošības veicināšanai. Palielinot minimālo algu
    līdz 500 eiro, darbinieka ienākumi “uz rokas” kļūst lielāki –
    418 eiro.

• No 1. janvāra uzņēmējiem
  katrs nodoklis nebūs jāmaksā atsevišķā kontā, jo Valsts ieņēmumu
  dienesta (VID) administrētajiem budžeta maksājumiem būs jauns – vienotais
  nodokļu konts. VID administrētos nodokļus būs iespējams samaksāt ne tikai
  vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša
  23. datumam, jo ir mainīti regulāri maksājamo nodokļu maksājumu
  termiņi uz vienotu maksājumu termiņu – 23. datumu. Tādējādi tiek mazināts
  laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas
  nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Iekšlietu ministrija
 

• Grozījumi Personu
  apliecinošu dokumentu likumā. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31.
  decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai izsniegta
  tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. Šo pārejas
  noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajām personām pienākums saņemt
  personas apliecību ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31.
  decembrim. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim
  personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums
  saņemt arī personas apliecību. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada
  31. decembrim šo pārejas noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajām
  personām, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību.

Izglītības un zinātnes ministrija

• 2021. gadā
  noslēgsies pakāpeniski īstenotā pāreja uz mācībām latviešu valodā. Tā 2021./2022. mācību gadā
  1. – 6. klasēs tiks izmantoti trīs bilingvālās izglītības modeļi,
  7.-9.klasē – 80% mācību satura īstenos latviešu valodā, bet 10.-12.klasē
  viss mācību process notiks latviešu valodā.

Labklājības ministrija
 

• No 2021. gada 1. janvāra palielināts minimālais ienākumu līmenis (izmaksai būs pārejas
  periods):

• • Minimālā vecuma un
    invaliditātes pensija – likums “Par valsts pensijām”.

  • Valsts sociālā nodrošinājuma
    pabalsts senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti – Valsts sociālo pabalstu
    likums.

  • Atbalsts bērniem apgādnieka
    zaudējuma gadījumā – likums “Par valsts pensijām”, likums “Par obligāto
    sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”,
    Valsts sociālo pabalstu likums.

• No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga būs 500 eiro, ko nosaka 2020. gada
  24. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 707 “Grozījums Ministru
  kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par
  minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un
  minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
• No 2021. gada 1. janvāra lielākas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības
  palikušiem bērniem:

• • vienreizējs pabalsts
    patstāvīgas dzīves uzsākšanai 218 eiro;

  • vienreizējs pabalsts
    patstāvīgas dzīves uzsākšanai 327 eiro, ja ir invaliditāte kopš bērnības;

  • ikmēneša pabalsts 109 eiro,
    ja mācās;

  • ikmēneša pabalsts 163 eiro,
    ja mācās un ir invaliditāte kopš bērnības;

  • palielināts pabalsts sadzīves
    priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – 820.05 eiro.

Kultūras ministrija

• Sabiedrisko
  elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko
  mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu
  sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos,
  nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas
  funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās
  kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā. Jaunais likums nosaka sabiedrisko
  elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu,
  darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus. Sabiedrisko
  elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzēts nošķirt
  Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kā regulatora
  un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju
  – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

• Brīvības
  pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums. Likums nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu
  kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību
  un citus ar to saistītos jautājumus, kā arī uzvedības noteikumus
  attiecīgajās teritorijās. Likums
  nosaka valsts atbildību par abu pieminekļu uzturēšanu, saglabāšanu un
  apsaimniekošanu, kā arī stingrāku kārtību, kā Latvijas galveno svētvietu
  tuvumā tiek saskaņoti pasākumi, nodrošināta abu objektu saglabāšana un
  apsaimniekošana, izrādot to vērtībai atbilstošu cieņu. Ar likumu arī noteikts, ka abi objekti ir valsts īpašums, par
  kuru saglabāšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu atbildīgo institūciju
  nosaka Ministru kabinets, bet finansējums tiek nodrošināts no valsts
  budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem. Vienlaikus abu objektu saglabāšanā
  un uzturēšanā var piedalīties arī pašvaldības un ziedotāji. Likums paredz veidot arī Brīvības
  pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kuras sastāvu un nolikumu
  apstiprina Ministru kabinets. Padome paredzēta kā sabiedriski konsultatīva
  institūcija, kuras sastāvā ir deviņi locekļi – pārstāvji no Aizsardzības,
  Kultūras un Finanšu ministrijām, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
  vadītājs, par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas domes
  institūcijas vadītājs, kā arī četri kultūras ministra izraudzīti pārstāvji
  no nevalstiskajām organizācijām. Padomes darbības mērķis ir Brīvības
  pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Satiksmes ministrija
 

• Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa
  un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā nosaka automobiļiem ar mazāku izmešu daudzumu
  mazāku nekā līdz šim transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmju
  piemērošanu. Savukārt automobiļiem ar lielāku izmešu daudzumu, nodokļa
  likmes būs augstākas nekā līdz šim. Likuma grozījumi ir viens no
  pasākumiem, lai ilgtermiņā veicinātu sabiedrības paradumu maiņu un
  mudinātu nomainīt privāto auto vai atjaunot uzņēmuma autoparku, izvēloties
  videi un sabiedrības veselībai draudzīgākus automobiļus.

• Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā
  ļauj nodrošināt labākus,
  pieejamākus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus sabiedriskā transporta
  pakalpojumus visā Latvijā. Grozījumi paredz valsts garantētu sabiedriskā
  transporta pakalpojumu pieejamību visā valstī, valsts dotēto un komerciālo
  maršrutu sadalījumu, mūsdienīgas vienotas sabiedriskā transporta biļešu
  sistēmas izveidi un bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus
  mazapdzīvotās vietās.

• Grozījumi Pasta likumā nodrošina abonētās drukātās
  preses izdevumu piegādi iedzīvotājiem visā Latvijā, tai skaitā arī
  reģionos līdz 2021.gada beigām. Grozījumos noteiktais papildus valsts finansējums abonētās preses piegādei stiprinās
  vienotu informatīvo telpa visā valsts teritorijā. 

Tieslietu ministrija
 

• 2021. gada 31. martā darbu uzsāks jauna tiesa – Ekonomisko lietu tiesa. Specializētā
  Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptvers visu Latviju. Tās
  kompetencē būs specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi
  smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības
  videi un tautsaimniecības attīstībai.

• No 2021. gada 1. janvāra iespēja saņemt bezmaksas mediāciju ģimenes strīdos.
  Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi arī 2021.
  gadā turpinās īstenot programmu “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”, lai
  sniegtu atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar
  bērnu intereses. Programmas ietvaros tiks nodrošinātas pirmās piecas
  mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā) bezmaksas. Programmas ietvaros
  sertificēta mediatora pakalpojumu iespējams saņemt dažāda veida ar bērnu
  interesēm saistītu ģimenes strīdu risināšanā, kā piemēram, bērnu
  saskarsmes jautājumi, bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšana,
  uzturlīdzekļu apmērs un/vai maksāšanas kārtība, vecāku attiecības un
  savstarpējā komunikācija, bērnu audzināšanas jautājumi, laulības šķiršana
  u.c. Pieteikties konsultācijām var sazinoties ar Sertificētu mediatoru
  padomi pa konsultatīvo tālruni 28050777 darba dienās vai rakstot smp@mediacija.lv.

• No 2021. gada 1. janvāra iespējams pieteikumu par pagaidu aizsardzību
  pret vardarbību (pirms prasības celšanas) iesniegt tiesā pēc pieteicēja
  atrašanās vietas. Pieteikumu varēs iesniegt tajā tiesā, kuras darbības
  teritorijā ir pieteicēja atrašanās vieta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

• Likums par valsts budžetu 2021.gadam paredz jaunus
  aizdevumu mērķus pašvaldībām sabiedrībai aktuālu projektu īstenošanai 150
  000 000 eiro apjomā:

• • jaunas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) būvniecībai vai esošas PII paplašināšanas,
    mazinot rindu uz tām;

  • izglītības iestāžu investīciju projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas
    izpildi;

  • pašvaldību investīciju projektu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un
    novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību;

  • pašvaldības viens prioritārais
    investīciju projekts (līdz 400 000 eiro).

Tāpat ir uzlaboti nosacījumi pašvaldību aizdevumiem,
samazinot minimālo līdzfinansējumu no 25% līdz 10% izglītības projektiem un 15%
saistībā ar COVID 19  projektu ārkārtējās
situācijas ietekmes mazināšanai.

• Saskaņā ar Dabas
  resursu nodokļa likumu no 1.janvāra pieaugs nodokļa likmes par atkritumu
  apglabāšanu, kas nozīmē, ka paaugstināsies arī maksa par nešķirotu
  atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr iedzīvotāji un komersanti tāpat kā līdz
  šim var samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, aktīvi
  šķirojot atkritumus mājās un darba vietas, tādejādi samazinot nešķiroto
  atkritumu apjomu, kā arī pārdomāti un gudri iepērkoties un izvēloties
  ilgtspējīgākas preces, tādejādi  samazinot
  radīto atkritumu apjomu kā tādu.

• Pierīgas
  atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās (Rīgā, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas,
  Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes,
  Mālpils, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas,
  Stopiņu un Bauskas novadā) no 2021.gada 1.janvāra jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana saskaņā
  ar Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumiem Nr. 184” Noteikumi par
  atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai,
  pārstrādi un materiālu reģenerāciju”. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem un
  komersantiem būs pienākums šķirot šos atkritumus. Jāatzīmē, ka dažās no
  pašvaldībām tas jau tiek darīts.

Zemkopības ministrija
 

• Būs jauna
  kārtība veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izsniegšanai,
  apturēšanai, atjaunošanai, anulēšanai un derīguma termiņa pagarināšanai. Veterinārmedicīnas likumā
  ir precizēts Ministru kabinetam dotais uzdevums noteikumu par
  veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izstrādei, dots pilnvarojums
  Latvijas Veterinārārstu biedrībai izveidot komisiju, kura lemj par
  veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izsniegšanu, apturēšanu,
  atjaunošanu, anulēšanu un derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī dots
  pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sertifikācijas komisijas sastāvu
  un tās darbības kārtību. Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas
  likumā” spēkā stāsies 2021. gada janvārī.

• Pamatojies uz iepriekšminētajiem grozījumiem
  Veterinārmedicīnas likumā, vienlaikus ar tiem spēkā stāsies arī noteikumi,
  kuros pilnveidotas un aktualizētas
  prasības un kārtība veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanai,
  pagarināšanai, apturēšanai, anulēšanai un atjaunošanai, praktizējošu
  veterinārārstu profesionālajai kvalifikācijai un sertificēto personu
  reģistrācijai un kvalifikācijas pārbaudei, kā arī noteikts sertifikācijas
  komisijas sastāvs un darbības kārtība. Ministru kabineta noteikumi
  “Prasības veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanai” spēkā
  stāsies 2021. gada janvārī.

• Turpmāk piekrastes
  komerczvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs elektroniski. No 2021. gada 1. janvāra
  piekrastes komerczvejnieki zvejas žurnālu datus reģistrēs informācijas
  sistēmā ‘’Latvijas Zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētā
  sistēma’’ (LZIKIS). Šāda elektroniska informācijas ievadīšana LZIKIS un
  atteikšanās no papīra zvejas žurnāliem nodrošinās zvejas darbību operatīvu
  pārvaldību un mazinās administratīvo slogu gan zvejniekiem, gan zvejas
  darbības pārraugošajām iestādēm. Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2.
  maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos
  ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”.

• Mainīts zvejas
  limits iekšējos ūdeņos Durbes, Pārgaujas un Pļaviņu novadā. Noteikumi paredz ikgadējos
  zvejas limitu grozījumus iekšējos ūdeņos atbilstoši Durbes, Pārgaujas un
  Pļaviņu novada pašvaldības priekšlikumiem. Noteikumos veiktas tehniskas
  izmaiņas atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
  likumam. Grozījumos noteiktās zvejas limitu izmaiņas piemērojamas no 2021.
  gada 1. janvāra. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra
  noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to
  izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” (tiek virzīti izskatīšanai
  Ministru kabineta 17.12.2020. sēdē).