Nespējot piedāvāt lielāku atalgojumu, Iekšlietu ministrija gatavojas samazināt izglītības prasības policistiem. Pēdējos gadus dramatiski pieaudzis to Valsts policijas darbinieku skaits, kuri atstājuši dienestu neatbilstoši zemā atalgojuma dēļ.Ar policista algu viņi vairs nespēj segt savas parādsaistības vai uzturēt ģimeni (policijas kārtībnieka vidējais atalgojums ir aptuveni 346 lati vai aptuveni 257 lati pēc nodokļu nomaksas).
Šāgada 1. augustā vakanču skaits Valsts policijā sasniedzis pēdējos gados nebijuši rādītāju – 822 vietas jeb 11% no paredzētajām štata vietām. Jaunā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska pirmie solījumi, stājoties amatā, bija nepieļaut turpmāku finansējuma samazināšanušai nozarei vai vismaz nodrošināt, lai budžeta konsolidācija neietekmētu iekšlietu dienestu darbinieku algas.
Par algu paaugstināšanu ministrs pagaidām neuzdrošinās runāt. Tā vietā IeM kā pagaidu risinājumu personālsastāva komplektēšanā piedāvā ieviest valsts policijā jaunu amatu – jaunākais kārtībnieks ar augstāko speciālo dienesta pakāpi – ierindnieks.
Saskaņā ar dienesta gaitas likumu un Valsts policijas iekšējiem noteikumiem līdz šim kļūšanai par policistu bija nepieciešama vismaz vidējā izglītība un Valsts policijas koledžā jāapgūst arodizglītības programma “Policijas darbs”. Taču jaunākie kārtībnieki par policistiem varēs kļūt uzreiz no vidusskola sola.
