Rīga, 2.jūn., LETA. Reorganizējot Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošos dienestus, no valsts budžeta līdzekļiem šogad plānots ietaupīt aptuveni 2,71 miljonu latu, nākamgad – 6,91 miljonu latu, bet 2011., 2012.gadā ietaupījums lēšams jau 7,09 miljonu latu apmērā, liecina šodien valdībā izskatītais informatīvais ziņojums par iekšlietu sistēmas reorganizāciju.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) valdības sēdē sacīja, ka iekšlietu sistēmā plānotā reorganizācija ir labs piemērs pārējiem ministriem strukturālo reformu veikšanā.
IeM padotībā esošo dienestu sadrumstalotā struktūra patlaban rada papildu administratīvo un finanšu slogu, jo katrā no dienestu teritoriālajām pārvaldēm ir nodarbināts personāls, kas veic administratīvās un atbalsta funkcijas, skaidro ministrijas speciālisti.
Pašlaik katrs no IeM dienestiem reģionos ir izvietojies savās atsevišķās telpās, tādējādi katrs maksā īres, komunālos un apsaimniekošanas izdevumus.
Valsts policijas (VP) struktūru veido centrālā aparāta struktūrvienības ar 1703 amata vietām un 26 teritoriālās struktūrvienības ar 3867 amata vietām, kā arī Rīgas reģiona pārvalde ar 3070 amata vietām un Dzelzceļa policijas pārvalde ar 240 amata vietām. VP padotībā ir VP koledža, kurā ir 353 amata vietas, tai skaitā 237 kadetu amata vietas.
Valsts robežsardzes (VRS) struktūru pagaidām veido centrālais aparāts ar 230 amata vietām un deviņas teritoriālās pārvaldes ar 2371 amata vietu. VRS padotībā ir VRS koledža ar 383 amata vietām, tai skaitā 191 kadetu amata vietu. VRS struktūra nevar pilnīgi iekļauties Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā pa reģioniem, jo noteicošais faktors ir resursu koncentrēšana uz Eiropas Savienības ārējām robežām, nevis valsts iekšienē, skaidro informatīvā ziņojuma autori.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) struktūru veido centrālā aparāta struktūrvienības ar 63 amata vietām, četras patstāvīgās struktūrvienības ar 191 amata vietu un 27 teritoriālās struktūrvienības ar 2900 amata vietām. VUGD padotībā ir Latvijas Ugunsdzēsības muzejs ar 15 amata vietām un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža ar 152 amata vietām, tai skaitā 70 kadetu amata vietām.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) struktūru no nākamās nedēļas veidos 12 patstāvīgas struktūrvienības ar 549 amata vietām un 30 teritoriālās nodaļas ar 305 amata vietām. Patlaban PMLP struktūrā ir iekļauts arī patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” ar sešām amata vietām un Pasu centrs ar 20 amata vietām. No nākamās nedēļas centrs “Mucenieki” tiks iekļauts Bēgļu lietu departamenta sastāvā, bet Pasu centrs – Personu apliecinošu dokumentu departamenta sastāvā, tādējādi likvidējot divas amata vietas.
Lai optimizētu iekšlietu sistēmas darbību, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvāk izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī izdevumus atlīdzībai, IeM dienestos plānots veikt reģionālo reformu un attiecīgās strukturālās reformas, skaidro informatīvā ziņojuma autori.
Kā ziņots, reformu rezultātā VP atbilstoši reģionālajiem centriem plāno izveidot piecas reģionālās policijas pārvaldes. Papildus katrai reģionālajai pārvaldei tiks izveidoti viens līdz trīs pirmās kategorijas, trīs līdz pieci otrās kategorijas un pieci līdz deviņi trešās kategorijas policijas iecirkņi. Tāpat plānota VP Centrālā aparāta reorganizācija, veicot būtiskas izmaiņas gan Galvenajā administratīvajā pārvaldē, gan Galvenajā Kārtības policijas pārvaldē, gan Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē. Strukturālās reformas rezultātā VP centrālajā aparātā strādājošo skaits tiks samazināts no 1703 uz 367 amatpersonām, informatīvajā ziņojumā norāda IeM speciālisti.
VRS optimizācijas rezultātā no šā gada 6.maija par 13 vienībām ir samazināts imigrācijas kontroles struktūrvienību skaits – likvidētas 26 imigrācijas nodaļas, to vietā izveidojot 13 imigrācijas nodaļas. Tādējādi VRS amata vietu skaits ir samazināts par 37 vienībām.
Kā ziņots, robežsardzē tiks veikta arī Valmieras pārvaldes, Jelgavas pārvaldes un Rīgas pārvaldes apvienošana, izveidojot VRS Rīgas (Centra reģiona) teritoriālo pārvaldi. Rezultātā tiks likvidētas Valmieras un Jelgavas pārvaldes administrācijas un visas atsevišķās imigrācijas nodaļas, kuru funkciju daļēji nodrošinās uz ostu robežkontroles punktu bāzes jaunizveidotās Robežkontroles un imigrācijas kontroles nodaļas, attiecīgi mainot dienesta organizāciju, kā arī jaunizveidotie Rīgas, Vidzemes un Zemgales reģionālie imigrācijas dienesti. Tādējādi VRS amata vietu skaits tiks samazināts par 102.
VRS Liepājas un Ventspils pārvalžu apvienošanas rezultātā, izveidojot VRS Ventspils (Kurzemes reģiona) teritoriālo pārvaldi, tiks likvidēta Liepājas pārvaldes administrācija un visas atsevišķas imigrācijas nodaļas, kuru funkciju daļēji nodrošinās uz ostu robežkontroles punktu bāzes jaunizveidotās Robežkontroles un imigrācijas kontroles nodaļas, attiecīgi mainot dienesta organizāciju, kā arī jaunizveidotie Kurzemes reģionālie imigrācijas dienesti. Tādējādi amata vietu skaits tiks samazināts vismaz par 57 vienībām.
Tāpat tiks veikta VRS atbalsta funkciju veicošo amata vietu optimizācija VRS Galvenajā pārvaldē, Viļakas pārvaldē, Ludzas pārvaldē un Daugavpils pārvaldē, teikts informatīvajā ziņojumā.
LETA jau ziņoja, ka atbilstoši reģionālajiem centriem arī VUGD plāno izveidot piecas reģionālās struktūrvienības, apvienojot jau esošās teritoriālās brigādes. Optimizācijas rezultātā plānots veikt struktūrvienību amatpersonām noteikto pienākumu pārdali.
Turpmāk VUGD reģionālo brigāžu darba vadība, plānošana un kontrole notiks reģionālā līmenī. Reģionālā līmenī tiks nodrošināts arī darbs personāla vadības jomā un finanšu vadībā, likvidējot teritoriālajās struktūrvienībās attiecīgus sektorus. Struktūrvienību materiāli tehniskā apgāde notiks centralizēti.
Minētās VUGD optimizācijas rezultātā tiks likvidēti 62 amati, no tiem 15 brigādes komandiera vietnieku amati, 18 jaunākā inspektora amati, 14 brigādes komandiera palīga amati, divi vecākā speciālista amati, divi speciālista amati un 11 grāmatveža amati.
PMLP struktūrā būtiskas izmaiņas skars tās struktūrvienības, kas veic atbalsta funkcijas. Vairākās nodaļās tiks likvidēti lietveža amati un lietvedības funkcija tiks veikta centralizēti, nevis katrā struktūrvienībā atsevišķi. Atbrīvojot kopumā četrus darbiniekus, tiks likvidēta arī PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa un Iekšējā audita nodaļa.
Tāpat, izvērtējot nodaļu funkcijas, plānots apvienot un reorganizēt vairākas PMLP struktūrvienības un samazināt darbinieku skaitu atsevišķās nodaļās. Aizkraukles rajona nodaļā, Jēkabpils rajona nodaļā, Preiļu rajona nodaļā un Gulbenes rajona nodaļā vadītāja vietnieka amati tiks likvidēti, to vietā tiks ieviestas vecākā referenta amata vietas ar samazinātu darba slodzi. Tāpat tiks likvidēti departamenta vadītāja un nodaļu vadītāja vietnieka amati, kā arī divi PMLP priekšnieka vietnieka amati.
Visos iekšlietu sistēmas dienestos tiks ieviesta vienota grāmatvedība un personāla sistēma, kas ne tikai ļaus iegūt ievērojamu ekonomiju atbalsta funkciju veikšanā, bet arī dos iespēju efektīvāk īstenot personāla un finanšu vadību katra dienesta vadītājam, skaidro informatīvā ziņojuma izstrādātāji.
Patlaban IeM sistēmā ir “sadrumstalota grāmatvedības uzskaites struktūra ar 74 finansiāli patstāvīgām struktūrvienībām (55 teritoriālās un 19 Rīgā), kaut arī praktiski uzskaite notiek vienotā tehniskā sistēmā”, teikts informatīvajā ziņojumā.
Vienotas grāmatvedības izveides svarīgākais ieguvums ir nākotnē centralizēti veicamās funkcijas, kuras ir īpaši cilvēkstundu ietilpīgas, piemēram, algu aprēķins, personāla uzskaite, pamatlīdzekļu uzskaite, iepirkumi, realizācija un operācijas ar nekustamajiem īpašumiem.
Izveidojot vienotu grāmatvedību, operatīvie dati par katru iestādi būs iegūstami daudz ātrāk un ērtāk, turklāt funkciju centralizācija ļaus pārstrukturizēt grāmatvedības darbinieku veicamos darbus, attīstot to specializāciju un kompetenci. Pavērsies plašākas iespējas un motivācija veikt procesu automatizāciju un sistēmas attīstību, īstenojot automātisku rēķinu ģenerēšanu, līgumu un budžeta kontroli, kā arī soda naudu un darba samaksas aprēķinus, prognozē informatīvā ziņojuma autori.
Savukārt, ieviešot vienotu personāla uzskaites sistēmu, tiks nodrošināta daudz ātrāka piekļuve informācijai par katru darbinieku ne tikai konkrētā struktūrvienībā, bet visā iestādē. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja veikt, piemēram, elektronisku personas datu apstrādi, rīkojumu un pieteikumu sagatavošanu, atvaļinājumu, komandējumu vai ceļazīmju noformēšanu, darba laika uzskaites tabulas aizpildīšanu un rēķinu automatizētu apstrādi.
Minētās sistēmas ieviešana ļaus arī pašam darbiniekam ātri un efektīvi iepazīties un saņemt informāciju par savu dienesta gaitu un tam nodotajām materiālajām vērtībām, prognozē informatīvā ziņojuma autori.
Speciālisti aprēķinājuši, ka, ieviešot centralizētas grāmatvedības un personāla uzskaites sistēmu, kopumā par vismaz 40% samazināsies darbinieku skaits, kuri nepieciešami šo darbu veikšanai. Tāpat samazināsies vajadzība pēc serveriem, datu bāzēm, datu pārraides kanāliem un tā visa ekspluatācijas izdevumiem.
Vienlaikus ar šo centralizāciju saistīto pasākumu īstenošanai būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļu ieguldījumi. Šogad tam būs vajadzīgi 40 000 latu, bet 2010.gadā – līdz 248 000 latu. Tomēr šos izdevumus būs iespējams segt ar IeM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā grāmatvedības un personālvadības funkciju centralizācijas rezultātā gūto ekonomiju, prognozē informatīvā ziņojuma izstrādātāji.
Plānots, ka iekšlietu sistēmas reorganizācija pilnībā veicama no šā gada maija līdz 2010.gada 1.jūlijam, ieskaitot visas administratīvās un saimnieciskās darbības, kas saistītas ar reģionālās reformas īstenošanu.
