Valdība vakar vērtēja Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) ieteikumus, kā ierobežot darījumus ar ārzonu uzņēmumiem.
FM Nodokļu politikas departamenta direktores vietnieks Andrejs Birums uzsver – ministrijas ieteikumi
labojumiem likumos ir vērsti uz to, lai uzņēmējiem būtu jāmaksā ienākuma nodoklis arī par naudas
ienākumiem, ko tie gūst savos ārzonu uzņēmumos. Lai gan šādus naudas ienākumus kontrolēt ir
grūti, A. Birums norāda, ka patlaban uz daudzajām zemo nodokļu valstīm tiek izdarīts spiediens un
tās pašas meklējot iespēju slēgt līgumus par informācijas apmaiņu.
Patlaban maksājumus no Latvijas uz ārzonu kompānijām apliek ar 15% lielu nodokļa likmi. Kā norāda FM, uzņēmēji izmanto starpniekus, lai izvairītos no tiešajiem darījumiem un no nodokļa maksājuma. “ES nedrīkst ierobežot kapitāla kustību. Mēs zinām, ka Kiprā un Maltā ir uzņēmējiem labvēlīga nodokļu politika,” piebilst A. Birums.
Lai rosinātu uzņēmumu reģionālo vadības biroju, uzņēmumu grupu finanšu vadības centru, uzņēmumu grupu autortiesību centru, holdinga sabiedrību izvietošanu Latvijā, valdība vērtēja vairākus FM ieteikumus veikt labojumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli.
Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara ieteikuma valdības lēmumā būs iekļauts arī aizliegums
ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, ja nav zināmi to patiesie īpašnieki, piedalīties valsts
iepirkumos.
