Inflāciju pagājušajā gadā rosināja pirmās nepieciešamības produkti. “Valsts līmenī pagājšgad jutām stabilitāti, kas, iespējams, neparādījās katra cilvēka maciņā.
Pēc 11 mēnešu pārtraukuma pērn septembrī Latvijā atgriezās inflācija. Vidējais cenu
līmenis sasniedza 2009. gada jūlija līmeni.
Tuvojamies 2009. gada marta līmenim, kad cenas Latvijā bija visaugstākās,” norāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure.
Pērn (salīdzinot cenas 2010. un 2009. gada decembra mēnešos) 8% lielo pārtikas produktu
sadārdzinājumu visvairāk ietekmēja cenu kāpums svaigajiem dārzeņiem par 36,8%, augļiem – par
20,1%, piena produktiem – par 13,2%, kā arī maizei un graudaugu produktiem par 7,6%, norāda
CSP.
Gada laikā atsevišķi pārtikas produkti, tostarp gaļa un gaļas produkti, cukurs, olas, dārzeņu
un zivju konservi, kļuva lētāki. Mājokļa maksājumi pēc pārtikas produktiem bija otrā grupa, kas
inflāciju pērn ietekmēja visvairāk. Transporta grupas pakalpojumi inflācijas rādītāju ietekmēja tikpat
daudz, cik mājokļa maksājumi. Eksperti Latvijā gada vidējo inflāciju šajā gadā paredz 2,5 – 3% lielu.
