Rīga, 3.okt., LETA. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šodien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sapratis, ka izglītības reformu jomā ir jārīkojas vēl “jestrāk”.
Ķīlis šodien uz tikšanos ar Valsts prezidentu gāja kopā ar trim rektoriem – Rektoru padomes priekšsēdētāju un Daugavpils Universitātes Arvīdu Barševski, Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Jāni Vētru.
Pēc tikšanās Ķīlis žurnālistiem atzina, ka viņam ir bijusi sajūta, ka prezidents nevis ir ieņēmis tādu kā vidutāja lomu ministra nesaskaņās ar rektoriem, bet gan tieši otrādi – skubinātāja lomu, mudinot vēl aktīvāk īstenot reformas izglītībā.
“Es atnācu un sapratu, ka nerīkojos gana enerģiski, ka man vajadzētu vēl jestrāk darīt. Radās sajūta, ka nevis “hei hei, piebremzē”, bet laika nav, ir trīs gadi, un to gaitā būtu labi, ja tas viss notiktu – gan augstskolu sakārtošana, gan sektoru konsolidācija, gan starptautiski mērīta kvalitāte,” žurnālistiem pēc tikšanās teica ministrs.
Viņš arī saņēmis apstiprinājumu no prezidenta, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā nav atliekamas un tās ir svarīgākas vai vienlīdz svarīgas kā Nacionālais attīstības plāns. Bērziņš uzsvēris, ka izglītības nozarē kvalitāte ir izšķiroša un ir jāskatās uz kopējām valsts interesēm. Saņemtas arī tiešas norādes, ka ir nepieciešamas pārmaiņas izglītības nozarē.
Jautāts, kā izpaudīsies aktīvāka rīcība reformu virzienā, Ķīlis skaidroja, ka turpmāk viņš neatliks lietas, par ko citos apstākļos vēl padomātu, ka varbūt var arī nerīkoties. “Mēs negaidīsim, mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem jau tuvāko nedēļu laikā,” teica ministrs.
Latvijas augstskolu rektori uzskata, ka saistībā ar reformām izglītībā Valsts prezidents ir “attīstības un veselā saprāta” pusē. Kā pēc tikšanās ar Bērziņu sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Valsts prezidents ir veselā saprāta pusē, “kad mums ir jāapzinās, kāda ir Latvijas situācija, Latvijas resursi un Latvijas iespēja, un visi mūsu stratēģiskie redzējumi ir jāsamēro ar mūsu konkrētajām iespējām, varbūt īpaši pievēršot uzmanību trīs Baltijas valstu potenciāla izmantošanai”.
Arī Daugavpils Universitātes rektors un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis uzsvēra, ka prezidents konfliktā starp izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un rektoru padomi nav ne vienā, ne arī otrā pusē, bet gan attīstības pusē, vēloties, lai Latvijas augstākā izglītība būtu pēc iespējas efektīvāka.
Barševskis arī sacīja, ka šodien tikšanās laikā nav pārrunāta rektoru prasība pēc Ķīļa demisijas. “Šodien mēs runājām drusku par citām lietām, par pietiekami racionālām lietām, kā virzīties tālāk un ko darīt,” viņš skaidroja.
Neviens nenoliedz, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā ir vajadzīgas, bet jautājums ir par mērķiem un ceļiem, pauda rektors. Tomēr šodienas tikšanās, viņaprāt, ir bijusi ļoti konstruktīva.
Arī Vētra sacīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un visas problēmas ir pareizi identificētas – šajā jautājumā diskusiju neesot. “Par to, kā nonākt pie šīm pārmaiņām, tur domas dalās. Un galvenokārt tāpēc, ka šīs stratēģiskais redzējums, jeb tā bilde, tā vēl nav sagatavota,” pauda Vētra, piebilstot, ka tieši šī iemesla dēļ katrs savā iztēlē rada ceļu, kā līdz pārmaiņām ir jānonāk, un tāpēc rodas lieki pārpratumi.
Viņš atklāja, ka šodienas sarunas viens no svarīgākajiem rezultātiem ir Valsts prezidenta aicinājums augstākās izglītības institūcijām pašām nākt ar savu redzējumu un nepaļauties, ka Izglītības un zinātnes ministrija varēs viena pati radīt stratēģisko redzējumu, kādai jābūt augstākās izglītības sistēmai. “Un, manuprāt, augstākās izglītības institūcijām šis aicinājums būtu jāuztver nopietni un jārīkojas diezgan strauji,” teica Vētra.
Kā ziņots, prezidents iepriekš paudis atbalstu Ķīļa aizsāktajām reformām.
Valdība pēc ilgstošām diskusijām 25.septembrī atbalstīja augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu, saistībā ar kuru pēdējā mēneša laikā izvērtušās asas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un vairāku Latvijas augstskolu pārstāvju diskusijas, tostarp izsakot ministram neuzticību.
Augstākajā izglītībā patlaban fundamentāli mainās daudzas lietas, kas līdz šim ir bijušas izglītībā, iepriekš pauda izglītības un zinātnes ministrs.
