Prasme
darboties komandā, spēja piedāvāt risinājumus nestandarta
situācijā, saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve –
to paredz pilnveidotais pamatizglītības standarts, kuru Latvijas
skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2020.gada 1.septembra.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi par
valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu
paraugiem
šodien,
2018.gada 11.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un
divu nedēļu laikā interesenti aicināti sniegt savus priekšlikumus
un komentārus normatīvā akta pilnveidei.
Ne
tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē mainās izpratne par to,
kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes
sabiedrībā. Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas
prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču
trūkst iemaņu un pieredzes iedziļināties, apstrādāt
daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus
nestandarta situācijām. Tāpēc jaunais pamatizglītības standarts
piedāvās skolēniem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultātā
viņi spēs lietot zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti
vērtībās, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves
situācijās.
Jaunajā
standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves
darbībai nozīmīgās mācību jomās: valodu, sociālajā un
pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās
aktivitātes. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni,
kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par
apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai
raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura
pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un
prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas
mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.
Saglabājot
fundamentālās zināšanas, izpratni un pamatprasmes daudzveidīgās
cilvēka darbības jomās, saturs papildināts ar caurviju prasmēm
un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos
mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar
savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā
kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un
uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās
prasmes. Kā svarīgākās vērtības un tikumi tiek akcentēta
atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība,
līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums,
tolerance.
Jaunā
satura sabiedriskās apspriešanas ietvaros pedagogi, vecāki,
zinātnieki un uzņēmēji atzinīgi vērtēja iepriekšējos gados
aizsākto virzienu mācību pieejas pilnveidošanai dabaszinātņu
jomā. Ņemot vērā aktuālās tendences pētniecībā un izglītībā,
jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju
joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes
un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības
iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas
ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti.
Jaunajā
standartā tagadējā mācību priekšmeta “Mājturība un
tehnoloģijas” vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets
“Dizains un tehnoloģijas” visās pamatskolas klasēs, par
centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar
dažādām tehnoloģijām. 7.klasē būs iespēja apgūt jaunu
priekšmetu “Inženierzinības”. Datorikas mācību saturs būs
jāapgūst no 1. klases, 1.-3. klasē to mācot integrēti, bet 4.-9.
klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot
datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9.klašu posmā visi skolēni
apgūs programmēšanas pamatus.
Otrās
svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk – no 4.klases,
savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā
priekšmetā no 7.klases. Arī vēstures apguve integrēti ar
sociālajām zinībām tiks uzsākta agrāk – jau no 4.klases
(šobrīd no 6. klases).
Līdztekus
tradicionālajiem mācību priekšmetiem “Literatūra”, “Vizuālā
māksla” un “Mūzika” tiks piedāvāts jauns
mācību priekšmets “Drāma” jeb
izpildītājmāksla,
kura mērķis ir attīstīt
bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un
verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības,
žestus un mīmiku.
Tāpat
kā līdz šim, standarts noteiks obligātā satura apguves plānotos
rezultātus, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Tas, kā šo rezultātu
sasniegt, būs katras skolas un skolotāja izvēle un atbildība.
Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām
prioritātēm varēs samazināt vai palielināt mācību stundu
skaitu mācību priekšmetā vai mācību jomā, nepārsniedzot 10%
no kopējā stundu skaita trīs gados mācību priekšmetā vai
jomā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Lai
noteiktu skolēnu stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks
organizēti diagnosticējošie darbi. Pamatizglītības pakāpes
beigās skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts
pārbaudījumus – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā,
savukārt kā ceturtais tiks veidots starpdisciplinārais valsts
pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un
tehnoloģiju mācību jomā. Jaunajā standartā vērtēšana
akcentēta kā neatņemama mācību sastāvdaļa, kas svarīga
skolēnu snieguma uzlabošanai un nodrošina efektīvu atgriezenisko
saiti attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem. 1.- 3.klašu posmā
visos mācību priekšmetos plānots noteikt rakstisku skolēna
snieguma vērtējumu līmeņos atbilstoši nozīmīgākiem mācību
jomās plānotiem sasniedzamiem rezultātiem.
Jaunā
mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī
1., 4. un 7. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5.un 8. klasē,
bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē .
Izglītības
un zinātnes ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts
“Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un
pamatizglītības programmu paraugiem”
pieejams
IZM
mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par noteikumu projektu
interesenti aicināti sūtīt uz e-pastu: ineta.upeniece@visc.gov.lv
līdz 25.oktobrim.
