Lai gan dati par studentu skaitu pēdējos gados iezīmē strauju lejupslīdi, sāpīga piezemēšanās bedres
dibenā vēl ir priekšā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prognoze liecina, ka dažu gadu laikā
studentu skaits ir krities par 30 tūkstošiem. Turklāt potenciālo pirmkursnieku kodola, proti,
vidusskolu beidzēju, skaits samazināsies arī turpmākajos gados, kas kombinācijā ar daudzu
jauniešu izšķiršanos mācīties ārzemēs ved Latvijas augstskolas dziļāk bedrē.
Augstskolu atbildes gan liecina, ka tās vēl nav veikušas būtiskas pārmaiņas, solot vērtēt iespēju slēgt nerentablās programmas. Uzņemšanas rādītāji ir tādi kā prognozēts, atzīst aptaujāto augstskolu pārstāvji.
Latvijas universitāšu sniegtie dati liecina, ka dažādās augstskolās aina ir atšķirīga. Piemēram,
Daugavpils Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei uzņemto studentu skaits pēdējos gados
“lēkājis” – vienu gadu bijis augstāks, citu gadu zemāks. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)
pusotras nedēļas laikā precīzus datus nesniedza, tomēr augstskolas rektors Ivars Knēts stāsta, ka
šāgada rādītāji ir līdzīgi kā pērn. Latvijas Universitātei (LU) ir salīdzinoši nebūtisks, tomēr
pakāpenisks uzņemto studentu skaita kritums, savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un Liepājas Universitātei (LiepU) pēdējos gados studentu skaits samazinājies samērā
strauji
