Rīga, 6.aug., LETA. Saeimas Juridiskā komisija šodien vienbalsīgi nolēma izveidot apakškomisiju Satversmes grozījumu izstrādei.
Apakškomisijā strādās Juridiskās komisijas locekļi, kas to vēlēsies. Piedalīties apakškomisijas darbā tiek aicināti arī “Pilsoniskās savienības” frakcijas pārstāvji, kuras deputātu nav Juridiskās komisijas sastāvā.
Līdz nākamajai trešdienai, 13.augustam, Saeimas frakcijām jānoformulē savs viedoklis par to, cik plaši Satversmes grozījumi tiks izstrādāti.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aicināja deputātus, izstrādājot Satversmes grozījumu projektu, apsvērt Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, vēlētāju tiesības rosināt Saeimas atlaišanu un noteikt, cik lielam skaitam vēlētāju dot tiesības rosināt Saeimas pirmstermiņa atlaišanu un kādam jābūt kvorumam referendumā par Saeimas atlaišanu.
Vēl bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas laikā Juridiskā komisija saņēma ierosinājumu Satversmē noteikt prezidenta atlaišanas kārtību. Pēc Kusiņa domām, ir apsverams arī jautājums par Satversmes tiesas iesaistīšanu Valsts prezidenta impīčmenta procedūrā.
Juridiskā biroja vadītājs arī norādīja, ka nepieciešama diskusija par Satversmes 18.pantu, kas nosaka, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Pēc Kusiņa domām, tas ierobežo tiesas kontroli pār vēlēšanu rezultātiem.
Kusiņš arī norādīja, ka izdarīt grozījumus Satversmē varēs tikai tad, ja tos atbalstīs divas trešdaļas Saeimas deputātu. Pēc viņa domām, pagaidām nevienam no apspriešanai izvirzītajiem Satversmes grozījumu priekšlikumiem tik liela atbalsta nav.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli grozījumi Satversmē jāizskata trijos lasījumos. Tas nozīmē, ka sākotnējā likumprojektā ir jāparedz visi iespējamie grozījumi, jo otrajam lasījumam drīkstēs iesniegt priekšlikumus tikai par jau “atvērtajiem” Satversmes pantiem, nevis par jebkuru citu.
Juridiskās komisijas sēdē deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) paziņoja, ka viņa pārstāvētā frakcija pieprasīs grozījumus Satversmē, kas dotu nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un krievu valodai kļūt par darba valodu pašvaldībās, kurās dzīvo liels skaits cittautiešu. Pretējā gadījumā apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” rīkosies destruktīvi un neatbalstīs nevienu citu Satversmes grozījumu, solīja Buzajevs.
