Lai dotu iespēju ērtāk ziņot par
novērotajām svešzemju sugām un iegūtu plašāku informāciju par invazīvo sugu
atradnēm Latvijā, Dabas aizsardzības
pārvalde projektā “LIFE-IP LatViaNature” tiešsaistē ir izveidojusi Invazīvo sugu pārvaldnieku, kas palīdzēs
veicināt sabiedrības izpratni par invazīvajām sugām un ievāktu datus par to
izplatību.
Invazīvo sugu pārvaldnieks ikvienam interesentam ir pieejams interneta
vietnē http://bit.ly/invazivs.
Tajā iekļautas teju 50 sugas, ko zinātnieki atzinuši par invazīvām – svešzemju
sugas, kas strauji vairojas un izplatās, apdraudot vietējās sugas un bioloģisko
daudzveidību, un tāpēc ir nepieciešams apzināt šo sugu atradnes un ierobežot to
izplatību.
Iedzīvotājiem vietne sniedz iespēju ar ilustrāciju un kodolīgu aprakstu
palīdzību iepazīt un identificēt invazīvās augu un dzīvnieku sugas Latvijā.
Faktu lapās sniegti sugu apraksti, to augšanas vai dzīvotņu apstākļu
raksturojums, invāzijas ceļi, savukārt kartēs var iepazīties ar katras sugas
jau apzināto izplatību Latvijā.
LIFE-IP LatViaNature invazīvo sugu
eksperte Santa Rutkovska skaidro, ka
invazīvām sugām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina
ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus, piemēram samazinot lauksaimniecības
un meža zemes vērtību, un atsevišķas sugas ir arī bīstamas cilvēka veselībai.
Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības
apdraudējumiem pasaulē.
Dažas no Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska
latvānis (Heracleum sosnowskyi), puķu sprigane (Impatiens
glandulifera), Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), vārpainā
korinte (Amelanchier spicata), pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria
sorbifolia), ošlapu kļava (Acer negundo) un krokainā roze (Rosa
rugosa) u. c.
Savukārt, par invazīvām dzīvnieku sugām Latvijā atzītas,
piemēram, Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), jenotsuns (Nyctereutes
procyonoides), no Tālajiem Austrumiem ieceļojusī zivs rotans (Perccottus
glenii), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), Ķīnas
cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) u.c.
Ikviens ir aicināts iesniegt novērojumus un tādējādi sniegt savu
ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Ziņojumu sniegšana par
invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu
invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski efektīvā šo sugu pārvaldībā.
Dati tiks izmantoti invazīvo sugu
izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu
apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu
sagatavošanā.
Lai iesniegtu novērojumu, vietnē http://bit.ly/invazivs jāatzīmē invazīvās sugas atradnes precīza atrašanās
vieta kartē, tā jānofotografē un anketā jāaizpilda daži datu lauki. Iesniegtos
novērojumus izskata un iespēju robežās pārbauda Dabas aizsardzības pārvaldes
sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus.
Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē “Invazīvo sugu
pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas
sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
