Lai gan Latvijā Covid-19 saslimstība nedaudz ir mazinājusies, kopumā
situācija ir kritiska – īpaši slimnīcās. Tendences liecina, ka pieaug pacientu
skaits ar smagu slimības gaitu – šiem pacientiem ir nepieciešama intensīvā
terapija, un šie resursi slimnīcām ir ierobežoti. Ja, mazinot piesardzību,
saslimstība atkal sāks pieaugt, mediķiem būs jāizšķiras, kuram pacientam
palīdzēt un kurām ne.
Prognozējot
stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, Veselības ministrija kopā ar
ārstniecības iestādēm un iesaistītajiem dienestiem strādā pie risinājumiem –
paplašina pieejamo gultas vietu skaitu, nodrošina papildu nepieciešamās
iekārtas un meklē iespējas, kā piesaistīt papildu personālu. Vienlaikus ar to
nebūs pietiekami, ja strauji pieaugs saslimstība valstī. Slimnīcās uzsver –
vienīgais pieļaujamais scenārijs ir stabilizācija vai saslimšanas mazināšanās.
Statistika
liecina, ka šobrīd katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 102 pacienti dienā, kas
liecina par stabilitāti. Tomēr vienlaikus kopš janvāra vidus strauji pieaudzis
pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Pēc Nacionālā veselības dienesta
datiem, šobrīd slimnīcās ārstējas 1
115 Covid-19 pacienti: 1 015 ar vidēji smagu slimības gaitu un 100 ar
smagu slimības gaitu.
Operatīvie
dati, kas strauji var mainīties, liecina, Covid-19 gultas vietu noslodze
vairākās slimnīcās pārsniedz 80%, savukārt 1. līmeņa intensīvās terapijas
gultu, kurās palīdzība tiek sniegta pacientiem ar smagu slimības gaitu,
noslodze ir 69% un 2. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kur ārstējas pacienti
ar kritisku slimības gaitu, noslodze ir pat 72%. Tiešie šo gultu izvēršana
sagādā lielākās problēmas, jo akūti trūkst personāla ar nepieciešamajām
zināšanām. Prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, ja saslimšana atkal
sāks strauji pieaugt, diemžēl secināms, ka nebūs iespējams nodrošināt krietni
lielāku šo gultu pieejamību, piemēram, to palielinot vairākas reizes. Tāpēc
vissvarīgākais šobrīd ir ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā. Jāapzinās risks,
ko esošā situācija rada sabiedrības kopējai veselībai – palielinoties
stacionēto Covid-19 pacientu proporcijai pret citiem pacientiem un attiecīgi
arī intensīvas terapijas gultu pieejamībai, samazinās intensīvās terapijas
pieejamības iespējas citiem pacientiem.
Slimnīcu
novērojumi arī liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvību vidējā
vecuma grupā jeb 30-60 gadus veco pacientu grupā. Diemžēl pacientiem, kas
vecāki par 70 gadiem, dzīvību glābt visbiežāk neizdodas. Tāpat slimnīcās
atgriežas pacienti ar atkārtotu slimības saasinājumu.
“Stacionēto pacientu skaits, kuriem Covid-19
vīrusinfekcija noris vissmagākā formā, Rīgas Austrumu slimnīcā pieaug, līdz ar
to arī gultu noslodze intensīvās terapijas nodaļās palielinās. Novērots, ka
aizvien biežāk tiek stacionēti vīrieši vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem, un ir
bijuši gadījumi, kad viņiem komplicēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta pat
trīs un vairāk nedēļas. Diemžēl personāls, kas šos pacientus ikdienā aprūpē,
izsīkst un izdeg, it īpaši, ja galarezultātā cilvēku diemžēl neizdodas izglābt.
Tas viennozīmīgi atstāj psiholoģiski smagu ietekmi arī uz mediķiem,” skaidro
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis asoc. prof.
Haralds Plaudis.
Arī
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) ik dienu nonāk jauni pacienti
ar Covid-19 infekciju. Īpaši smaga slimības gaita novērota pacientiem ar
vairākām hroniskām slimībām, piemēram – sirds asinsvadu slimībām, cukura
diabētu, u.c.. Lai nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, slimnīcā ir
pārprofilētas vairākas nodaļas, pārprofilēts personāls, kas savukārt ierobežo
iespēju sniegt nepieciešamo palīdzību pacientiem bez Covid-19, tajā skaitā
jomās, kurās slimnīca sniedz unikālus pakalpojumus. PSKUS galvenais ārsts,
profesore Eva Strīķe norāda, ka pacientiem, kuri nesaņem savlaicīgu palīdzību,
slimībai progresējot, stāvoklis kļūst akūts, nepieciešama neatliekama
palīdzība, kas rada neplānotu slimnīcas pārslodzi ierobežotu personāla un
gultu pieejamības jautājumos.
“Lai
saglabātu trauslo līdzsvaru, kas šobrīd iestājies starp slimnīcās nonākušo un
izrakstāmo pacientu skaitu un nodrošinātu veselības aprūpi tiem, kam tā šobrīd
visvairāk nepieciešama, īpaši svarīga ir sabiedrības izpratne un atbalsts
epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanā valstī, līdz varēsim pārvērtēt šo
situāciju un paplašināt ārstniecības pakalpojumus,” uzsver Eva Strīķe.
Lai
situācija būtu stabila, mediķi atkārtoti aicina sabiedrību rūpīgi ievērot
noteiktos drošības pasākumus un būt atbildīgiem
par savu un līdzcilvēku veselību.
