Ir daudz lietu, par kurām rūpējamies ļoti nopietni – izvēlamies bērniem labāko skolu, cenšamies iegādāties ekonomiskāko sadzīves tehniku, domājam par veselīgu dzīvesveidu. Taču ir kāds būtisks jautājums, par kuru lielākā daļa cilvēku izvēlas nedomāt vispār – kas notiks ar ģimeni, ja viens no tās pelnītājiem pēkšņi vairs nebūs starp mums.
Šī tēma nav patīkama. Par to negribas runāt, un vēl mazāk – pieņemt konkrētus lēmumus. Taču realitāte ir skarba – ja ģimenē zūd viens no apgādniekiem, līdzās emocionālajam zaudējumam var sākties arī ļoti nopietnas finansiālas grūtības. Hipotekārais kredīts, komunālie maksājumi, bērnu izglītības izdevumi – šīs saistības nekur nepazūd.
Pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujas dati liecina, ka teju puse jeb 49 % iedzīvotāju nav domājuši, kā materiāli iztiks, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiks nelaimes gadījums un viņš vairs nevarēs pelnīt. Tas nozīmē, ka ļoti daudzas ģimenes pat nav apsvērušas scenāriju, kurā pēkšņi samazinās vai pilnībā pazūd viens no galvenajiem ienākumu avotiem.
Šī situācija nav tikai individuāla problēma – tā atspoguļo arī kopējo finanšu pratības līmeni sabiedrībā. Latvijā cilvēki biežāk domā par ikdienas izdevumu optimizēšanu vai kredītu procentu likmēm, bet daudz retāk – par ilgtermiņa finanšu drošību. Rezultātā lēmumi par ģimenes finansiālo aizsardzību bieži tiek atlikti.
Finansiālā drošība ģimenei var tikt veidota dažādos veidos – uzkrājot līdzekļus, veidojot finanšu rezervi vai izmantojot risku pārvaldības instrumentus. Salīdzinot ar daudzām citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā finanšu aizsardzības instrumenti kopumā tiek izmantoti daudz retāk. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EIOPA) dati rāda, ka daudzviet Eiropā dažādi riska pārvaldības instrumenti – tostarp dzīvības apdrošināšana – ir būtiska mājsaimniecību finanšu plānošanas sastāvdaļa. Ja Latvijā dzīvības apdrošināšana veido aptuveni 15 % no apdrošināšanas tirgus, tad tādās valstīs kā Francija, Somija, Norvēģija vai Zviedrija tā pārsniedz pat pusi no tirgus, jo dzīvības apdrošināšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt ģimeni no nopietna finansiāla šoka.
Aptaujas dati sniedz ieskatu arī par sabiedrības attieksmi. Trešdaļa iedzīvotāju par dzīvības apdrošināšanu domā kategorijās – “par to domāšu vēlāk”, “man tas nav aktuāli – dzīvoju šodienai” vai “ar mani jau nekas slikts nenotiks”. Kamēr viss patiešām ir labi, šāda pieeja šķiet pieņemama. Taču dzīve ne vienmēr notiek pēc plāna.
Negadījumi, slimības vai citi neparedzēti notikumi var vienā brīdī mainīt ģimenes finansiālo realitāti. Un tad izrādās, ka daudzi ir pilnīgi nepasargāti. Īpaši gadījumos, kad cilvēki uzņēmušies ilgtermiņa kredītsaistības – piemēram, hipotekāro kredītu uz 20 vai pat 30 gadiem. Šādās situācijās ģimenes finansiālā stabilitāte bieži ir tieši atkarīga no viena vai diviem ienākumu avotiem. Iedzīvotāju, kas ir ģimenes apgādnieki un kuriem ir nenokārtotas kredītsaistības, tuviniekiem dzīvības apdrošināšana vari sniegt finansiālas drošības sajūtu pat vissmagākajā dzīves brīdī. Atlīdzība šādā situācijā var palīdzēt nomaksāt kredītsaistības, segt ikdienas izdevumus un dot ģimenei laiku pielāgoties jaunajai realitātei.
Tas nav tikai finanšu, bet arī attieksmes jautājums. Katrs ceturtais jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka, ja rīt notiktu nopietns dzīves pavērsiens, viņu ģimene nespētu segt visus ikdienas izdevumus.
Svarīgi saprast, ka šādi lēmumi nav tikai par finanšu instrumentiem. Tie ir par cilvēkiem, kuri mums ir vistuvākie. Par partneri, kuram pēkšņi var nākties uzņemties visu finansiālo atbildību. Par bērniem, kuriem jāturpina augt, mācīties un veidot savu nākotni. Par ģimeni, kurai jāturpina dzīvot arī pēc ļoti smaga dzīves pavērsiena.
Tāpēc jautājums, kas būtu jāuzdod katram, ir pavisam vienkāršs: vai mēs patiešām rūpējamies par saviem tuvākajiem tik daudz, cik domājam?
Ja atbilde ir “jā”, tad rūpēm vajadzētu izpausties ne tikai ikdienā, bet arī gatavībā domāt par situācijām, par kurām nevēlamies runāt. Jo atbildība nozīmē ne tikai cerēt uz labāko, bet arī būt gataviem neparedzētajam.
Ne velti ir teiciens: “Sargā sevi pats, un Dievs tevi sargās!”
- Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents
