Vislielākās problēmas ar jaunajiem elektrības tarifiem radušās daudzdzīvokļu mājās un dārzniecību kooperatīvos.
Viens no pirmajiem klupšanas akmeņiem, ar ko daļai Latvijas iedzīvotāju nācies sastapties jau pirmajā mēnesī pēc jauno Latvenergo tarifu stāšanās spēkā, ir tas, ka tiem patērētājiem, kam nav tieša līguma ar Latvenergo, nereti nācies jau uzreiz par elektrību samaksāt paaugstināto jeb pamata tarifu – 10,74
santīmus par kilovatstundu, lai gan pēc patēriņa viņam būtu pienākušās vēl 1200 kWh par starta
tarifu jeb 8,25 santīmiem.
Latvenergo šo problēmu atzīst: «Sāpīgākā situācija ir ar tiem klientiem, kam ir apakšlietotāji, jo tie klienti, kas ir šajā apakšlietotāju statusā, nevar īsti situāciju ietekmēt, jo līgumattiecības ar Latvenergo ir tikai ēkas vai kooperatīva apsaimniekotājam. Ja apsaimniekotājs mums nepaziņo, cik mājsaimniecību viņa īpašumā īsti ir un cik daudz elektroenerģijas tās patērē, mums nav nekāda pamata, palielināt starta tarifa kilovatstundu apjomu,» norādīja a/s Latvenergo mārketinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde.
Pašlaik papildu kilovatstundas saviem apakšlietotājiem ir palūgušas ap 260 māju jeb 40 Latvenergo juridisko klientu, kas darbojas apsaimniekotāja statusā, taču atsaucība no apsaimniekotājiem, iesniedzot deklarācijas ar savu apakšlietotāju parakstiem, neesot liela.
