Jaunu bezdarba antirekordu vairs, visdrīzāk, nebūs, taču arī priecāties par situācijas uzlabošanos vajadzētu piesardzīgi. Bezdarba skaitļi ik mēnesi lēni sarūk, taču vasaras sezonas beigas cerīgo kopainu atkal var nedaudz iebojāt.
Turklāt, lai atgrieztos pie bezdarba līmeņa rādītājiem, kas iekļautos Eiropas vidusmērā, Latvijai,
iespējams, vajadzēs 3-5 gadus, lēš darba tirgus eksperti.
Bezdarbu mazināt var ekonomiskās situācijas uzlabošanās, pārdomāti soļi no valdības puses un sekojoši arī jaunu darba vietu radīšana uzņēmumos, savukārt par to, kā risināt citu aizvien augošu un, šķiet, vēl ilglaicīgāku problēmu – ko darīt ar ilgstošajiem bezdarbniekiem -, padoma trūkst.
Augusta beigās Latvijā bija 169 946 reģistrēti bezdarbnieki un reģistrētā bezdarba līmenis, salīdzinot ar maija beigu 16,2%, bija nokrities līdz 15% atzīmei, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.
Vēl šīgada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku skaits bija ar augšupejošu tendenci, bet pavasarī līkne sāka
liekties lejup. Kā atzīst NVA direktore Baiba Paševica, šovasar pēc divu gadu pārtraukuma
bezdarba līmenis beidzot atkal ir uzvedies atbilstoši pirmskrīzes laika tradīcijām, vasaras mēnešos
sarūkot.
