Rīga, 13.febr., LETA. Neskatoties uz labklājības ministres Ilzes Vinķeles (V) dažādiem mēģinājumiem izklāstīt izdienu pensiju koncepciju un vairākkārtējiem akcentiem, ka izmaiņas nenotiks tūliņ, kultūras darbinieki šodien nepiekāpīgi iestājās par esošās izdienas pensiju sistēmas saglabāšanu.
Uzklausot baletdejotāju, Latvijas Leļļu teātru un Rīgas cirka pārstāvju viedokļus, ministre atzina, ka dzirdētajā saklausīja problēmu jautājumus, kas satrauc cilvēkus, un tās ir sociālās garantijas, pārejoša darba nespēja, arodslimības un atbilstošs, godīgs atalgojums – tās ir lietas, kuras var risināt, nepieskaroties izdienu pensiju jautājumam.
Viņķele aicina kultūras darbiniekus strādāt kopā ar Labklājības ministrijas (LM) pārstāvjiem, lai kopīgi tad ietu uz Kultūras ministriju un izstrādātu “sakarīgu programmu atalgojuma izmaiņām”. “Nesaku, ka tas ir panākams viena gada laikā, taču, ja pareizi diagnosticē problēmu, tad pareizi var arī strādāt pie tās risināšanas. Patlaban izdienas pensijas ir ielāps, kas ilgtermiņā situāciju nerisina,” sacīja ministre, piebilstot, ka gadījumos, kad ir runa par arodslimībām, cilvēkam uzreiz nevajadzētu iet izdienas pensijā.
LM izstrādātā koncepcija, kas piedāvā četrus iespējamos reformēšanas variantus, esot sākums diskusijai – nekas nemainīšoties no rītdienas vai nākamā gada. Visas izmaiņas ir iecerētas, sākot no 2016.gada. LM piedāvātajā koncepcijā ir runa par izdienu pensijas vecuma pārskatīšanu. “Neviena no izmaiņām netiks izdarīta agrāk par periodu, kurā varētu piemēroties nosacījumiem,” uzsvēra ministre.
Savukārt Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs jau diskusijas sākumā norādīja, ka LM piedāvātā koncepcija kultūras jomu arodbiedrībām nav pieņemama. Arodbiedrības no koncepcijā piedāvātajiem variantiem atbalsta pirmo piedāvāto, kas paredz esošo sistēmu atstāt nemainīgu.
Misēvičs skaidroja, ka jau februāra sākumā tikās ar labklājības ministri, lai pārrunātu izdienu pensiju jautājumus, taču tikšanās rezultātā joprojām katrs bija palicis pie sava viedokļa.
Uz Viņķeles aicinājumu saprast, ka esošā situācija, kad par labi padarītu darbu ir niecīgs atalgojums un arī izdienas pensijas ir mazas, ir jāmaina, kultūras darbinieki akcentēja, ka viņi pēdējos desmit gadus tikai tā ir dzīvojuši.
Tāpat ministre minēja, ka, iespējams, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības sistēmā, lai, beidzot savu profesionālo karjeru uz skatuves, cilvēks varētu strādāt, piemēram, par pedagogu.
Savukārt Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis uzsvēra, ka ar algu palielināšanu nevar atrisināt visas problēmas, taču šā brīža problēma ir tā, ka cilvēki baidās, ka izmaiņu rezultātā situācija būs vēl sliktāka. Tādēļ arī Kultūras ministrija uzskata, kamēr nav labāka piedāvājuma, tikmēr esošo kārtību mainīt nevajag.
“Arī lielākas algas visu neatrisina. Piemēram, baletdejotājs, kurš sasniedzis zināmu vecumu un vairs nav savā labākajā fiziskajā formā, bet ar sirdi un dvēseli vēl grib dejot, sajūt, ka ir nepiemērots, saprotot, ka ir laiks paiet malā. Tāpat ne visi var pārkvalificēties par horeogrāfiem vai mākslinieciskajiem vadītājiem. Arī tam ir nepieciešams talants. Protams, ka ir cilvēki, kuri, beiguši savu profesionālo karjeru, kļūst par pedagogiem, taču sistēmu nevar būvēt uz šādiem izņēmumiem,” klāstīja Puķītis, piebilstot, ka izdienu pensija ir atspaids par padarītā darba gadiem.
8.Saeimas deputāts Jānis Esta piekrita, ka līdz brīdim, kamēr nav cita piedāvājuma, diskusija nemaz nav nepieciešama, jo sistēma ir jāatstāj nemainīga. Viņš minēja, ka gadījumā, ja dakteris slikti ārstēs slimnieku, tad viņš no darba netiks atlaists, taču gadījumā, ja mūziķis vai aktieris slikti vai nepareizi nospēlēs, tad viņš uzreiz darbu zaudēs.
LKDAF priekšsēdētājs uzskata, ka ierosinājumi izdienas pensiju izmaiņām ir nedraudzīga attieksme pret kultūras nozari pirms 2014.gada, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un pirms 2015.gada, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, jo šajā laikā Latvijai sevi būs jāparāda kā augsta kultūras līmeņa valsti.
Jau ziņots, ka LM sagatavojusi vairākus priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai. Viens no tiem paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu par vidēji astoņiem gadiem, sākot no 2016.gada, kā arī izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka vairākus amatus, kuri nodrošina atbalsta funkciju veikšanu, piemēram, lietvedība, grāmatvedība, nodrošinājuma daļa. Tāpat plānotas izmaiņas izdienas stāžā un pensijas apmērā.
Visus LM sagatavotos priekšlikumus bija plānots izskatīt 23.janvāra valsts sekretāru sanāksmē, tomēr to izskatīšana tika atcelta, jo LM radās nepieciešamība pēc papildu diskusijām ar atbildīgajām institūcijām.
