Rīga, 13.febr., LETA. Diskutējot par grozījumiem Autortiesību likumā, kas paredz definēt autortiesību un blakustiesību atlīdzības noteikšanas kārtību, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē bija dažādi viedokļi, un vienošanās šodien vēl netika panākta.
Autortiesību likumu paredzēts papildināt ar atlīdzības noteikšanas kārtību, ar kritērijiem, kas jāņem vērā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, administrējot autortiesību un blakustiesību subjekta mantiskās tiesības uz likuma pamata. Viens no punktiem paredz ņemt vērā mantiska rakstura labumus, kurus gūst darba un blakustiesību objekta izmantotājs.
Savukārt iebildumus pret šādu formulējumu paudusi biedrība “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA), jo uzskata, ka jāņem vērā arī nemantiska rakstura labumi. Savukārt Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis skaidroja, ka par likuma grozījumiem atbildīgā darba grupa uzskata, ka grozījumu priekšlikumā jau ietverta norāde uz nemantiskiem labumiem.
Gulbis arī uzsvēra, ka vispārīga atsauce uz nemantiskiem labumiem liegs sasniegt likuma grozījumu mērķi, proti, noteikt pietiekami konkrētu regulējumu šajā jomā.
Tikmēr Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Dina Meistere ierosināja lietot vārdus “tiešs vai netiešs komerciālais labums”, nevis “mantiskais labums”. Savukārt AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone uzsvēra, ka, definējot tikai komerciālu labumu, tiktu pārkāpta Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību.
Komisijas sēdē izskanēja dažādi viedokļi par šiem priekšlikumiem un par to, kā tie būtu interpretējami, tāpat vairāki deputāti un arī sēdes dalībnieki pauda viedokli, ka nepieciešams atgriezties pie diskusijas par publiska izpildījuma definīciju.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji pauda viedokli, ka jāpārskata publiskā izpildījuma definīcija, kā arī neesot skaidrs, kā tiks interpretēts netiešais komerciālais labums – vai tas attieksies arī uz mūzikas klausīšanos darbā.
Komisijas vadītāja Ina Druviete (V) gan uzsvēra, ka par šo jautājumu jau komisija vienojusies, tāpēc jāvirzās uz priekšu ar jautājumiem, par kuriem vēl nebija diskutēts.
Šodien komisija vēl nebalsoja par grozījumiem, kas saistīti ar atlīdzības noteikšanas kārtību, jo komisija bija nepilnā sastāvā, turklāt visi varianti vēl ir jāizvērtē, norādīja Druviete.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iepriekš nolēma, ka likumā publiskais izpildījums tiks definēts kā Autortiesību likumā aizsargāto objektu izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.
Komisija vienojās, ka likumā turpmāk tiks noteikts, ka publisks izpildījums ir “darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem”. Gulbis aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar šo redakciju maksa par autoru darbu atskaņošanu nebūs jāmaksā nedz nelielu biroju darbiniekiem, nedz arī autobusu šoferiem.
Pašlaik Saeimā tiek vērtēti grozījumi Autortiesību likumā pirms to skatīšanas otrajā lasījumā.
