Latvijā
ir vērojama pozitīva tendence samazināties korupcijai uz ceļa.
Ja 2015. gadā ceļu satiksmē tika reģistrēti 180 kukuļdošanas
gadījumi, tad 2021. gadā līdz 26. oktobrim – 44.
Tomēr socioloģisko pētījumu aģentūras “Norstat”
pēc Valsts policijas pasūtījuma 2021. gada septembrī veiktās
aptaujas dati liecina, ka puse no aptaujātajiem iedzīvotājiem
uzskata, ka atpirkšanās par ceļu satiksmes pārkāpumiem nav
vērtējama kā smagi sodāma rīcība. Taču šāda veida
“sarunāšana” ar ceļu policijas darbiniekiem ir ne tikai
bīstama, veicinot nedrošu apstākļu palielināšanos uz ceļa un
pārkāpējiem izsprūkot sveikā, bet arī krimināli sodāma
rīcība.
“Statistikas dati liecina, ka šogad līdz 26. oktobrim
visvairāk reģistrēto kukuļdošanas gadījumu ceļu satiksmē ir
bijis Zemgales reģionā – 28. Pārējos valsts reģionos to
reģistrēts mazāk par 10. Piedaloties ceļu satiksmē vienmēr
pastāv risks, kam tiek pakļauts ne tikai pats autovadītājs, bet
arī pasažieri un pārējie satiksmes dalībnieki. Tādēļ Valsts
policija mudina izprast soda nozīmi gadījumā, ja ir konstatēts
pārkāpums – tas ir visu drošības labad – apturēt pārkāpēju
un novērst iespējamās negatīvās sekas. No soda nav jāatpērkas,
bet gan jāapzinās pārkāpuma bīstamība un jādomā par to, kā
to turpmāk vairs neatkārtot. Cenšoties “sarunāt” ar policijas
darbinieku, pakļaujam sevi riskam tikt krimināli sodītiem.
Paredzētie sodi par šādu pārkāpumu ir īslaicīga brīvības
atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana
no 5 līdz 10 gadiem – par katru individuālo gadījumu lemj
tiesa,” uzsver Valsts
policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste
Līna
Kaļķe.
Kā ziņot par kukuļdošanas gadījumu?
Kukuļdošanas un kukuļņemšanas gadījumos pats būtiskākais
ir spēt atbilstoši reaģēt – par situāciju ir jāziņo
savlaicīgi. Ja tiek pieprasīts kukulis, vispareizāk ir to uzreiz
atteikt, bet vienlaikus svarīgi ir fiksēt piedāvāšanas mērķi,
laiku, vietu, kukuļa apmēru un veidu, kā arī kukuļa pieprasītāja
vārdu, uzvārdu un amatu. Ziņojot var zvanot jebkurai no šīm
iestādēm: KNAB (tālrunis 80002070), Valsts policijai (tālrunis
110) vai arī Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam
(tālrunis 67209055).
“Ja kukuļa pieprasīšana ir uzstājīga, var mēģināt
starpgadījumu fiksēt ar kādu no ierīcēm, piemēram, mobilo
tālruni, ierakstot audio vai video failu. Pēc tam, kad esat drošā
vietā, zvaniet kādai no iepriekš norādītajām iestādēm un pēc
norādēm iesūtiet arī pierādījumus. Valsts policija aicina
neklusēt arī tajā gadījumā, ja pieprasīto kukuli esat iedevis.
Ja par to ziņosiet nekavējoties, iespējams, netiksiet uzskatīts
par kukuļdevēju, jo policija apzinās, ka situācijas ir dažādas,
un pats svarīgākais ir rīkoties atbilstoši. Taču no
kriminālatbildības nevarēs izvairīties, ja par pārkāpumu
informēs policists, kuram kukulis piedāvāts vai iedots. Jebkurā
kukuļdošanas situācijā vērā tiek ņemts ziņošanas apstāklis
– tam nevajadzētu notikt ilgi pēc starpgadījuma, jo citādi var
tikt ietekmēta izmeklēšanas gaita un tās kvalitāte,” saka
L.Kaļķe.
Valsts policija aicina, ja esat saskāries ar kukuļdošanas
gadījumu, zvaniet uz norādītajiem telefona numuriem un informējiet
par to!
