Finanšu nozares pārstāvji
kopš Covid-19 pandēmijas sākuma bieži brīdina par krāpnieku
aktivitātēm, kas visdažādākajos veidos mēģina iegūt cilvēku
naudu vai datus. Daļa iedzīvotāju tik tiešām ir kļuvusi
piesardzīgāka, atpazīst un ziņo par viltvāržu mēģinājumiem,
tomēr tieši sabiedrības mazāk aizsargātā daļa – seniori –
joprojām kļūst par krāpnieku upuriem. Finanšu un kapitāla
tirgus komisija aicina rūpēties par saviem tuviniekiem un skaidrot,
kā atpazīt viltvāržus un sevi pasargāt.
Bieži vien iemesli, kāpēc
seniori kļūst par krāpnieku upuriem, ir saistīti ar to, ka tie
nonākuši sociālā izolācijā, tiem ir zemas digitālās prasmes
un trūkst padomdevēju finanšu drošības jautājumos. Lai šos
riskus mazinātu, piedāvājam dažas idejas, kā sagatavot savas
ģimenes seniorus viltvāržu mēģinājumiem izkrāpt naudu.
Esiet pieejami un atrodiet laiku sarunām!
Vispirms ir svarīgi
rūpēties, lai tuvinieki nenonāktu sociālā izolācijā. Lai šo
risku mazinātu, saspringtajā ikdienā nepieciešams atrast laiku
regulārām telefona sarunām, kurās pārrunāt arī aktualitātes
sabiedrībā. Ja iespējams, tad var seniorus iedrošināt un
palīdzēt tiem apgūt vienkāršas tehnoloģijas, kuras atvieglo
ikdienas saziņu ar tuviniekiem, piemēram, pievienošana ģimenes
čatam kādā sociālo tīklu vietnē. Pats būtiskākais ir radīt
sajūtu, ka esat pieejams, jums var piezvanīt, ja kas neikdienišķs
atgadījies, ir nepieciešams parunāties vai pakonsultēties. Esiet
pacietīgi, palīdzot ar lietām, kas jums liekas pašas
pašsaprotamas un paskaidrojiet tās. Mūsdienu strauji mainīgajā
pasaulē ne visa pieejamā informācija ir izprotama vecākās
paaudzes cilvēkiem.
Atrodiet uzticamu padomdevēju!
Ar senioru var pārrunāt
nepieciešamību pēc kāda uzticama padomdevēja, kurš var
pastāstīt un palīdzēt izprast finanšu pakalpojumus, izmaiņas
tajos, dažādus piedāvājumus un jautājums. Būtiski, lai šis
padomdevējs pats ir pietiekami zinošs par finanšu pakalpojumiem,
bet vēl būtiskāk, lai tas ir kāds tiešām uzticams cilvēks,
tuvs un mīļš ģimenes loceklis. Ikvienam ir pašam jāpieņem savi
finanšu lēmumi un jābūt par tiem atbildīgam, bet kāda draudzīga
saruna var palīdzēt atpazīt krāpnieku uzbrukumu. Tāpat varat
iedrošināt tuviniekus vērsties arī pie profesionāliem
konsultantiem bankā, ja ir tāda nepieciešamība, un nekautrēties
lūgt palīdzību.
Jāzina drošības
pamatprincipi
Ņemot vērā to, cik strauji krāpnieki pilnveido savus
paņēmienus un atrod aizvien jaunus veidus naudas un datu
izvilināšanai, brīdināt par katru jaunu viltvāržu pieeju nebūs
iespējams. Tāpēc iesakām pārrunāt dažus drošības
pamatprincipus.
Savus datus svešiniekiem izpaust nedrīkst!
Senioriem ir jāpaskaidro, ka bankas konta, kartes un autorizācijas
dati ir līdzvērtīgi naudas maciņam, to nodošana svešiniekiem
visos gadījumos visticamāk nesīs zaudējumus. Savas internetbankas
pieejas datus, bankas kartes numuru, PIN kodu, CVC kodu un citu
līdzīgu informāciju nedrīkst izpaust ne telefona sarunā, ne
e-pastā, ne arī klātienē satiktiem svešiniekiem.
Tikpat būtiska, kā
datu neizpaušana ir droša paroļu izvēle un glabāšana citiem
nepieejamā vietā. PIN kodu nevajadzētu glabāt kopā ar bankas
karti, parolēm ir jāsatur vismaz 8 simboli, kas sastāv gan no
burtiem, gan skaitļiem un neveido labi uzminamus ar jums saistītus
vārdu un ciparu savienojumus, piemēram dzimšanas datumu, un tās
jāglabā vienīgi pašam labi zināmā, bet citiem nepieejamā
vietā. Varat pārrunāt arī droša interneta pieslēguma nozīmi un
to, ka darbības internetbankā nevajadzētu veikt no publiska datora
un Wi-Fi tīkla, piemēram, tuvējā publiskajā bibliotēkā.
Tipiskas krāpnieku
pazīmes
Kad seniors ir iepazinies ar drošības
principiem, tad tikpat svarīgi ir pārrunāt tipiskākās krāpnieku
pazīmes un to biežāk izplatīto darbības rokrakstu. Iesakām
ievērot piesardzību pret krieviski runājošiem cilvēkiem, kuri
uzdodas par banku darbiniekiem vai citiem zvanītājiem, kas liek
veikt kādas konkrētas darbības un nespēj pāriet uz sarunu
latviski. Latvijā strādājoši banku darbinieki pārvalda latviešu
valodu, tāpat arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji. Nekādā
gadījumā nevajadzētu veikt darbības, kuras lūdz svešinieks, kas
nepārvalda valsts valodu.
Tikpat piesardzīgiem
ir jābūt pret zvanītāju uzstājību. Viltvārži bieži ir ļoti
neatlaidīgi, uzbāzīgi, manipulatīvi, dara visu iespējamo, lai
telefona saruna turpinātos. Dažkārt viņi kļūst rupji un pat
draud. Cilvēki mēdz veikt konkrētās darbības mīļā miera
labad, tādā veidā apdraudot savas finanses. Šādas sarunas ir pēc
iespējas ātrāk jāpārtrauc, nav nepieciešams būt pieklājīgiem
pret nepazīstamiem sarunu biedriem.
Viltvārži var
manipulēt ar cilvēku emocijām, radīt satraukumu, trauksmi,
sajūtu, ka jārīkojas ātri un nav laika domāt. Piemēram, lai
izkrāptu internetbankas datus, krāpnieki brīdina par to, ka kāds
no bankas konta izskaitījis naudu un ka situācija ir nekavējoties
jārisina.
Tāpat viltvārži
var lūgt ziedot kādam smagi slimam pacientam vai labdarības
organizācijai. Šo informāciju vienmēr nepieciešams pārbaudīt,
pirms tiek veiktas jebkādas darbības, jāpārbauda gan e-pasta
adrese, gan pati organizācija. Aiciniet savus tuviniekus būt
piesardzīgiem pret saņemtām e-pasta vēstulēm par neticamiem
laimestiem, kuru saņemšanai nepieciešams veikt kādus maksājumus
vai nodot savus datus. Šādos e-pastos bieži ir gramatikas kļūdas
un neloģiskas teikumu struktūras.
Jāuzmanās arī no
reklāmām, kuras ziņo par iespēju laimēt vērtīgas balvas vai
kuras aicina investēt un gūt lielu peļņu. Tajās var tikt
izmantoti sabiedrībā zināmi cilvēki un uzņēmumi, bet tas
nenozīmē, ka konkrētā slavenība ir informēta par savu dalību
reklāmā, bieži arī šie cilvēki ir krāpšanas upuri.
Kaut arī daļai
cilvēku šī piesardzība liekas pašsaprotama, diemžēl seniori
joprojām var kļūt par šādas krāpšanas upuriem, tāpēc šo
piemēru pārrunāšana nenāks par ļaunu.
Jāzina savas bankas
kontakttālrunis
Lai tuvinieks varētu
savlaicīgi reaģēt uz aizdomīgiem zvaniem vai darījumiem savā
bankas kontā, bankas telefona numuram ir jābūt ērti pieejamam.
Iesakām to saglabāt telefonā vai kādā citā senioram ērtā
veidā. Ja kāds nezināms zvanītājs brīdinājis par aizdomīgiem
darījumiem bankas kontā, tad par to vislabāk pārliecināties,
sākotnējo sarunu pārtraucot, pašam sazvanot banku un pastāstot,
kas noticis. Galvenais, lai situācijā, kurā ir nepieciešamība
sazināties ar banku, cilvēks spētu kontaktinformāciju ātri
atrast un izmantot.
Pirms darījuma
jākonsultējas
Nekad nevajadzētu
piekrist darījumam, kuru cilvēks nav līdz galam izpratis. Ir
būtiski, lai darījumam ir kāda dokumentācija, kas to apliecina,
svarīgi izlasīt līgumu un pakonsultēties ar sev uzticamiem
cilvēkiem, vislabāk ģimenes locekļiem. Tāpat arī vēlmi ziedot
un veikt investīcijas, ko piedāvājis veikt kāds, kas ar jums
personīgi sazinājies, noteikti vajadzētu pārrunāt ar kādu
uzticamu ģimenes locekli.
Aicinām ģimenes
locekļus būt cieņpilniem, pacietīgiem, iedrošināt savus
seniorus prasīt padomu un pārrunāt dažādas aizdomīgas
situācijas, kā arī sniegt palīdzību, ja tāda nepieciešama. Ja
tuvinieks tomēr kļuvis par krāpšanas upuri, tad jāsazinās ar
Valsts policiju un jāziņo par notikušo.
