Krievijas agresija pret Gruziju skaidri apliecina nepieciešamību nostiprināt Baltijas un citu Austrumeiropas valstu drošību. Ir vajadzīgas ne tikai juridiskās garantijas, bet arī pilnvērtīga sagatavotība vispusīgiem aizsardzības pasākumiem. Tos nodrošina tikai NATO personāla klātbūtne un militārās infrastruktūras reāla izvietošana Baltijas valstīs.
Pilsoniskās Savienības valdes priekšsēdētāja un Saeimas deputāte Sandra Kalniete norāda, ka “augstu Krievijas amatpersonu draudi Baltijas jūras floti apbruņot ar kodolieročiem ir nepieņemami. Tie uzskatāmi par rupju spiedienu uz kaimiņvalstīm. NATO nevajadzētu gaidīt, kamēr Krievija no vārdiem pāries pie darbiem, kā tas notika Gruzijā”.
„Krievijas neostaļiniskā domāšana, impēriskā agresivitāte un provokatīvās darbības neatkarīgas Gruzijas teritorijā ir pamats nopietniem NATO aizsardzības pretpasākumiem Baltijas telpā. NATO un arī Eiropas Savienībai ir jāapsver pasākumu komplekss, kas atturētu Krieviju izspēlēt ierasto „tautiešu vai pilsoņu aizstāvības kārti,” tā ierosinājuma nepieciešamību pamato Pilsoniskās Savienības valdes priekšsēdētājas vietnieks, Eiroparlamenta deputāts un bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Pilsoniskā Savienība uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāaicina NATO uzsākt Baltijas valstu aizsardzības plānu reālu sagatavošanu. Gruzijas gadījums rāda, ka Krievijas militāra iejaukšanās kaimiņvalstu iekšējās lietās ir iespējama. Šādā kontekstā būt jāplāno politiska un militāra rakstura konsultācijas un atbilstošas NATO mācības Baltijas valstu aizsardzībai.
“Pilsoniskās savienības” vadītāji Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis aicina Latvijas valdību šo jautājumu jau vistuvākajā laikā izvirzīt apspriešanai NATO Padomē.
