Kloviņš: Ar vakcīnām pret Covid-19 paredzēts paaugstināt imunitāti, nevis izskaust infekciju

Ar vakcīnu pret Covid-19 palīdzību paredzēts celt cilvēku imunitāti, nevis izskaust infekciju, tiešsaistes sarunas laikā par piekto Latvijā pieejamo vakcīnu pret Covid-19 “Nuvaxovid” pauda Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes vadītājs Jānis Kloviņš.

“Nuvaxovid” ir piektā Eiropas Savienībā (ES) reģistrētā un ieteiktā vakcīna Covid-19 profilaksei. Šī ir olbaltumvielu daļiņu vakcīna, līdzīgas tehnoloģijas vakcīnas tiek izmantotas daudzus gadus un daudzās vakcīnās, kas tiek plaši lietotas sabiedrībā, piemēram, vakcīnās pret garo klepu, papilomas vīrusu un B hepatītu.

“Nuvaxovid” satur adjuvantu – vielu, kas palīdz izveidot ilgstošu un labu imūno atbildi un mazināt vakcīnā izmantojamo antigēnu devu, tāpēc ar mazāku devu panākama tikpat laba imūnā atbilde un līdz ar to arī mazinātas iespējamās sagaidāmās reakcijas.

Kloviņš tiešsaistes sarunā skaidroja, ka vakcīna “Nuvaxovid” nav jauna – tā ir bijusi zināma arī līdz šim, taču, salīdzinot ar citām vakcīnām, šai esot nedaudz mazāki blakusefekti. Piemēram, atšķirībā no mRNS jeb ziņneša vakcīnām – “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” – vakcīnai “Nuvaxovid” ir divreiz mazāka drudža esamība – 8%, taču, viņaprāt, tā nav būtiska atšķirība vakcīnu starpā.

“Nuvaxovid” produkcijā ir izmantotas kukaiņu šūnas.

“Nevajadzētu baidīties, ka cilvēki tādēļ kļūs par insektiem. Šajā gadījumā laboratoriski tiek savākts pīķa proteīns, ko sakombinē ar adjuvantu, izveidojot tādu efektīvu bumbiņu, kur ir ļoti daudz šie pīķa proteīni. Adjuvants, savukārt, palīdz imūnās sistēmas šūnām atrast proteīnu un tad notiek mijiedarbība,” skaidroja Kloviņš.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska skaidroja, ka, lietojot vakcīnu “Nuvaxovid” pēc vakcīnām “AstraZeneca” vai “Janssen”, var saņemt nedaudz augstāku imūno devu nekā tad, ja balstvakcīnas deva ir saņemta ar šīm pašām vakcīnām.

“Ir labi, ja ir trešais spēlētājs, piemēram, tiem cilvēkiem, kuriem no vienas vai otras vakcīnas bijušas kādas blaknes, tad nav ieteicams to pašu lietot balstvakcinācijai. Vakcīna “Nuvaxovid” ir labi zināma, ilgi lietota tehnoloģija, bet ar mazāk blaknēm. Kā jaunums tā ir tikai tāpēc, ka reģistrēta pērn decembrī,” stāstīja Zavadska.

Vienlaikus eksperti nevar apgalvot, ka vakcīna “Nuvaxovid” darbosies labāk pret Covid-19 omikrona paveidu, bet to nevarot teikt ne par vienu no esošajām reģistrētajām vakcīnām.

“Pielāgotās vakcīnas būs uz rudeni. Arī to, vai tās būs pielāgotas omikronam vai citiem veidiem, redzēsim rudenī. Piemēram, arī gripas vakcīnas mēs katru gadu pielāgojam un katru gadu saņemama jaunu, pielāgotu vakcīnu, un ļoti iespējams, ka šāds scenārijs gaida arī Covid-19 vakcīnas. Gandrīz visu tehnoloģiju radītāji pateikuši, ka viņi var pielāgot,” informēja Zavadska.

LETA jau rakstīja, ka “Nuvaxovid” varēs saņemt iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, starp pirmo un otro poti ievērojot trīs līdz četru nedēļu intervālu.

Jauno vakcīnu Imunizācijas valsts padome rekomendē arī balstvakcinācijas veikšanai gan pēc “AstraZeneca” vai “Janssen” vakcīnām, gan pēc “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām.

Pētījumos “Nuvaxovid” vakcīnas radītā aizsardzība ir vērtēta pret dažādiem vīrusa variantiem. Pētījumi par aizsardzību pret omikrona variantu pagaidām tikuši pētīti tikai laboratorijas apstākļos. Ir zināms, ka vakcīna cilvēkam sniegs aizsardzību no simptomātiskas saslimšanas ar Covid-19.

Tas ir drošs un šobrīd vienīgais veids, kā iespējams būtiski mazināt cilvēkam tik bīstamo vidējo un smago saslimšanas gadījumu skaitu, tostarp nāves gadījumus.

“Nuvaxovid” vakcīna satur pīķa proteīna paveidu, kas izstrādāts laboratorijā. Tā satur arī adjuvantu. Pēc vakcīnas ievadīšanas imūnsistēma atpazīst vakcīnā esošo proteīnu kā organismam nepiederošu un veido pret to dabīgās aizsardzības reakcijas – antivielas un T šūnas.

Ja vakcinētā persona vēlāk nonāks saskarē ar Covid-19 vīrusu, imūnsistēma atpazīs uz vīrusa virsmas esošo pīķa proteīnu un būs gatava tam uzbrukt. Antivielas un imūnsistēmas šūnas kopā var aizsargāt pret Covid-19, nogalinot vīrusu, novēršot tā iekļūšanu organisma šūnās un iznīcinot inficētās šūnas.

Divos galvenajos klīniskajos pētījumos konstatēts, ka “Nuvaxovid” efektīvi novērš Covid-19 personām no 18 gadu vecuma. Abos pētījumos kopā iekļauti vairāk nekā 45 000 dalībnieku. Kopumā abu šo pētījumu rezultāti liecina par to, ka “Nuvaxovid” efektivitāte ir aptuveni 90%.

Pētījumu laikā visbiežāk sastopams bija oriģinālais Covid-19 paveids, kā arī vīrusa alfa un beta paveidi. Pašlaik dati par “Nuvaxovid” efektivitāti pret citiem augsta riska vīrusa paveidiem, tostarp pret omikrona paveidu, ir ierobežoti.

LETA