Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
(KNAB) sagatavojis grozījumus likumā, kas paredz par partiju
finansēšanas noteikumu pārkāpšanu administratīvi sodīt partijas valdes
locekļus.
Grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā paredz, ka par
likumā noteikto partiju finansēšanas kārtības ierobežojumu, noteikto
aizliegumu neievērošanu un noteikto pienākumu nepildīšanu fiziskai
personai vai valdes loceklim piemēro līdz 2000 eiro lielu naudas sodu.
KNAB skaidro, ka par partijas darbību saskaņā ar likumu un citu
normatīvo aktu prasībām, kā arī par partijai saskaņā ar likumu noteikto
uzdevumu izpildi ir atbildīga partijas valde, ja likumā nav noteikts
citādi. Savukārt Administratīvās atbildības likums paredz, ka par
pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību juridiskā persona, nozaru
likumos noteiktajos gadījumos pie administratīvās atbildības sauc valdes
locekli.
Ņemot vērā minēto, Politisko organizāciju finansēšanas likumā
paredzēts, ka par pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību
juridiskā persona, šajā likumā noteiktajos gadījumos pie administratīvās
atbildības sauc privāto tiesību juridiskās personas valdi.
Patlaban valdes loceklis kā administratīvās atbildības subjekts
paredzēts vairākās sankcijās. Piemēram, saskaņā likumu “Par
grāmatvedību” partijā par grāmatvedības kārtošanu atbildīga ir tās
izpildinstitūcija, proti, valde.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss atbildību par partijas
finansēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzē partijai, partijas ziedotājam,
personai, kura finansējusi partiju no citu personu ziedojumiem un
aizdevumiem, personai, kura izmantojusi starpnieku, kā arī atbildība
paredzēta starpniekam.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka turpmāk gadījumā, ja
pārkāpumu izdarījusi, piemēram, partija, tad atbildība tiek piemērota
attiecīgās partijas valdei, savukārt, ja pārkāpumu izdarījusi fiziskā
persona, administratīvais sods attiecīgi tiek piemērots šai fiziskai
personai.
Ja partijai ir vairāki valdes locekļi, tad sods tiek piemērots katram
valdes loceklim, bet, ja valdes locekļu kompetence ir nodalīta un ir
iespējams pierādīt, ka pārkāpuma izdarīšanā ir vainīgs konkrēts valdes
loceklis, administratīvo sodu piemēro konkrētajam valdes loceklim.
KNAB argumentē, ka partijām ir būtiska nozīme demokrātiskā sistēmā,
jo tieši tās pārstāvji darbojas kā likumdevēja pārstāvji, tā
izpildinstitūciju pārstāvji. Pieļaujot iespējamu nevienlīdzību finanšu
līdzekļu izmantošanā, var tikt pārkāpts brīvu vēlēšanu princips.
KNAB praksē ir saskāries ar situācijām, kad partijas distancē sevi no
likumā noteiktās finansēšanas kārtības ierobežojumu, noteikto
aizliegumu neievērošanas un noteikto pienākumu nepildīšanas. Tāpat mēdz
būt gadījumi, kad politiskās organizācijas vairākkārt pārkāpj likumā
noteikto, norāda KNAB.
Minētie likuma grozījumi sagatavoti, ņemot vērā nozaru administratīvo
pārkāpumu kodifikācijas sistēmas reformu. Patlaban administratīvie sodi
ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Minētie
grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.
Patlaban KNAB sagatavotie likuma grozījumi izsludināti valsts
sekretāru sanāksmē. Vēl tie būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.
