Lielbritānijai no Eiropas Savienības (ES) jāizstājas tieši pēc
septiņām nedēļām – 31. oktobrī. Bet patlaban valda neskaidrība – nav
skaidrs, kas tieši notiks. Vai “Brexit” atkal atliks vai tomēr būs
vienošanās? Vai galu galā piepildīsies sliktākais scenārijs –
Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās? Kam jābūt
gataviem uzņēmējiem un eksportētājiem uz Lielbritāniju bezvienošanās
“Brexit” gadījumā – kā tas ietekmēs piegādes ķēdes, ko nozīmēs britu
mārciņas vērtības svārstības, un vai bizness tam ir gatavs?
Ko uzņēmējiem nozīmētu
bezvienošanās “Brexit”. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
(LTRK) vadītājs Jānis Endziņš norādīja, ka šādā gadījumā Lielbritānija
kļūtu par tā dēvēto trešo valsti, un būtu jāpiemēro visa kārtība, kas
attiecas uz ne-ES valsti.
“Tas nozīmē vairākas
lietas. Ir jāpiemēro visas importa, eksporta formalitātes. Ir jāiekasē
muitas, akcīzes, pievienotās vērtības nodokļi. Tās atļaujas, kurās
iekļauta Apvienotā Karaliste, ir jāizsniedz no jauna, savukārt
Apvienotās Karalistes izsniegtās muitas atļaujas nav derīgas un tā
tālāk. Pēc būtības visas šīs muitas procedūras skar gan importu gala
patēriņa gadījumā, gan eksprotu, gan izvešanu pārstādei, gan ievešanu
pārstrādei, pagaidu ievešanu, tranzītu, uzglabāšanu muitas noliktavās.
Katrā ziņā, tas viss kļūst par kārtu sarežģītāk,” sacīja Endziņš.
Ņemot vērā pēdējo nedēļu
politiskos pavērsienus Lielbritānijā, Latvijas valdība aicinājusi
uzņēmējus un eksportētājus gatavoties sliktākā scenārija – bezvienošanās
“Brexit” iespējamībai jau pēc pusotra mēneša, 1.novembrī.
Ārlietu ministrijas (ĀM)
parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”)
skaidroja praktiskos riskus piegāžu ķēdē: “Tiek sagaidīts, ka tādā
gadījumā preču nogāde Lielbritānijā prasītu ilgāku laiku rindu uz
robežas un muitas procedūru dēļ. Laiks vienmēr nozīmē papildu izmaksas
gan transportam, gan preču uzglabāšanai, it īpaši, ja tās ir pārtikas
preces. Nākamais – muitas tarifi, kas uzreiz nozīmē preču
sadārdzinājumu. Ja mūsu prece muitas tarifu dēļ kļūs dārgāka, tad uzreiz
ir jautājums par šīs preces konkurētspēju šajā tirgū. Jautājums ir arī
par precēm, kam ir ierobežots derīguma termiņš – kā tās ietekmēs muitai
un robežkontrolei veltāmais laiks un ilgākais piegādes posms.
Vairāki mūsu uzņēmēji jau
plānojuši izveidot tādus kā uzkrājumus, noliktavas Lielbritānijā, lai
tādējādi pārvarētu šo, iespējams, pirmo grūtāko posmu.
Tāpat skatās, kādā veidā
var šīs piegādes organizēt, piemēram, koku gadījumā – caur kurām ostām?
Kā var tikt veikts eksports un muitas procedūras, lai tas pēc iespējas
mazāk sadārdzinātu mūsu preces.”
Papildu risks – britu
mārciņas vērtības svārstības. Paredzams, ka bezvienošanās “Brexit”
gadījumā britu mārciņas vērtība kritīsies, un tas savukārt nozīmēs, ka
Lielbritānijā importētās preces, tostarp no Latvijas, tur var
sadārdzināties, līdz ar to ietekmējot to konkurētspēju.
Latvijas uzņēmējiem galvenā
problēma patlaban ir neskaidrība. Atsaucoties uz uzņēmēju aptaujāšanu,
uz to norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK)
ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Īpašas bažas ir par tādām lietām kā
muitas procedūras, preču izcelsmes sertifikātu iegūšana. Uzņēmēji no
Latvijas valsts sagaida laicīgas informācijas nodrošināšanu, vienas
pieturas aģentūras punkta pieejamību, kur uzņēmēji varētu iegūt
konsultācijas. Uzņēmēji gatavojas, bezvienošanās “Brexit” iespēja nav
jaunums, un bijusi iespēja izsvērt riskus, norādīja Meņģelsone:
“Es domāju, ka šobrīd viss
ir ļoti sabalansēti un riski tiek sadalīti. Ja kādam no no mūsējiem
biznesa modelis ir saistīts tikai un vienīgi ar Lielbritāniju un tur ir
ļoti svarīga ātra un viegla preču aprite, tur varētu būt kādas
problēmas. Bet kopumā, es domāju un ļoti ceru, ka ietekme būs minimāla,”
teica LDDK ģenerāldirektore.
Meņģelsone atzina, ka uzņēmēji pēc vajadzības un iespējām jau ir pārorientējuši savu biznesu, eksportu:
“Zināmā mērā pārgrupēšanās,
pārkārtošanās, diversificēšana jau ir notikusi, un ļoti daudzi ir
mācījušies no iepriekšējām dažādām citām situācijām, kad ļoti svarīgi
sadalīt tirgu un riskus.
Tādā ziņā, domāju, ka mūsu
uzņēmēji ir ļoti spēcīgi un ir daudz ko mācījušies. Tāpēc faktiski visas
lielās izvēles jau ir izdarītas, un mūsējie ir gatavi gan sliktākajam
scenārijam attiecībā uz “Brexit”, gan visiem pārējiem.
Bet šobrīd mēs neviens
nevaram pateikt, kā tieši beigsies šīs sarunas – vai tā saucamajā
“cietajā” versijā, vai tomēr būs kāds saprātīgāks risinājums.”
Cik liela ir iespēja, ka
Lielbritānija 31. oktobrī izstāsies no ES bez vienošanās, vai tomēr
“Brexit” atkal atliks, vai tomēr izdosies nonākt pie kādas vienošanās –
to patlaban droši vien nevar pateikt neviens. Daudz kas būs atkarīgs no
ES līderu samita oktobra vidū.
Uz Lielbritāniju iet
aptuveni 6% no Latvijas eksporta, šajā rādītājā tā ir sestā svarīgākā
valsts Latvijai. Neskatoties uz neskaidrību, eksporta apjomi turpinājuši
pieaugt – šī gada pirmajos sešos mēnešos par 7%, salīdzinot ar pagājušā
gada pirmo pusgadu.
